Latvija uzvar tiesvedībā pret Eiropas Komisiju

© f64/ Dmitrijs Suļžics

Eiropas Savienības Vispārējā tiesa 2016. gada 14. jūlijā pasludināja Latvijai labvēlīgu spriedumu lietā T-661/14, kurā Latvija lūdza atcelt Eiropas Komisijas lēmumu, ar kuru Latvijai vajadzēja atmaksāt izdevumus 741 624,24 EUR apmērā, ziņo tieslietu ministrija.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs atzīst, ka, pateicoties veiksmīgai Tieslietu un Zemkopības ministrijas ekspertu sadarbībai, Latvija ir paudusi pamatotus argumentus savā prasībā pret Eiropas Komisiju. Līdz ar to, Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts ir apliecinājusi, ka sekmīgi aizsargā savas intereses un, vēršoties pret Eiropas Komisiju Eiropas Savienības Vispārējā tiesā, panākusi mūsu valsts interesēm labvēlīgu lēmumu, uzsver tieslietu ministrs.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs norāda: “Šis spriedums liecina, ka veltīgi neapgrūtinājām lauksaimniekus ar prasībām, kas nav būtiskas Latvijas apstākļiem. Esam gandarīti, ka Eiropas Savienības Vispārējā tiesa, izvērtējot šo situāciju, ir ņēmusi vērā Latvijas argumentus. Konkrēti šajā gadījumā prasību ieviešanas pieeja nevar būt formāla - ir jāņem vērā dalībvalstu specifiskās īpašības” .

Eiropas Komisija uzskatīja, ka Latvija nacionālajos tiesību aktos nav definējusi noteiktas savstarpējās atbilstības prasības attiecībā uz labiem lauksaimniecības un vides apstākļiem (turpmāk - LLVS), piemēram, minimālo augsnes pārklājumu, ainavu īpašību saglabāšanu un citas.

Savukārt Latvija, nepiekrītot šādiem apsvērumiem, apstrīdēja pieņemto lēmumu un tiesvedības laikā norādīja, ka dalībvalstīm ir tiesības noteikt vietējai situācijai atbilstošas prasības attiecībā uz LLVS, ņemot vērā attiecīgo apgabalu specifiskās īpašības.

Papildus, Latvija uzsvēra, ka tai piemērotā finanšu korekcija, proti, saistība atmaksāt neatbilstoši izlietoto Eiropas Savienības lauksaimniecības finansējumu, ir pārmērīga.

Eiropas Savienības Vispārējā tiesa nolēma, ka Eiropas Komisijas lēmums ir atceļams, jo Komisija ir prettiesiski pamatojusi strīdīgās finanšu korekcijas un Latvijai, pretēji Eiropas Komisijas domām, bija atļauts atteikties no atsevišķu LLVS standartu ieviešanas. Abām lietas pusēm ir tiesības divu mēnešu laikā par spriedumu iesniegt apelācijas sūdzību Eiropas Savienības Tiesas augstākajā instancē.

Latvijā

Valsts drošības dienests (VDD) 29. novembrī rosinājis prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret Igaunijas un Krievijas dubultpilsoni par palīdzību Krievijas specdienestam pret Latviju vērstā darbībā, tā uzdevumā veicot Latvijai svarīgas piemiņas vietas apgānīšanu.

Svarīgākais