Britu laikraksts "The Times" veltījis apjomīgu rakstu labākas dzīves meklējumos uz Lielbritāniju aizbraukušo latviešu viesstrādnieku dzīvesstāstiem.
Rakstā ar virsrakstu "Latvieši: pažēlo nabaga imigrantu" avīze norāda, ka latvieši kļuvuši par visstraujāk augošo iebraucēju kopienu Lielbritānijā.
Lielais imigrantu skaits Pīterboro pilsētas Nabadzīgo afrikāņu bēgļu kopienas asociācijai (PARCA) licis paplašināt darbības profilu, lai iebraucējiem palīdzētu orientēties Lielbritānijas tieslietu un sociālo garantiju sistēmās.
"Katru dienu mūs apmeklē desmit līdz 12 cilvēki no Latvijas, un mēs strādājam sešas vai septiņas dienas nedēļā. Ekonomisko problēmu dēļ pašlaik šeit ir daudz cilvēku no Latvijas," laikrakstam stāstīja viens no 1997.gadā izveidotās organizācijas dibinātājiem Moezs Natu.
Viņš norādīja, ka daļa aģentūru, kas Pīterboro komplektē latviešu strādniekus rūpnīcām un lauku saimniecībām, neapietas ar viņiem pienācīgi, ļaunprātīgi izmantojot viņu vājās angļu valodas zināšanas un Lielbritānijas nodarbinātības likumu nezināšanu.
"The Times" uzrunātie briti pretrunīgi vērtēja jauno latviešu imigrācijas vilni - kāds sacīja, ka iebraucēji atņems vietējiem darba vietas, turpretī citi norādīja, ka vietējie briti nemaz nevēlas strādāt tos darbus, kurus veic imigranti, tā vietā labāk iztiekot no sociālo garantiju maksājumiem.
38 gadus vecā Jolanta Zandere laikrakstam stāstīja, ka Lielbritānijā ieradusies pirms septiņiem mēnešiem no Tukuma, pievienojoties savam 19 gadus vecajam dēlam Laurim, kurš darba meklējumos uz Lielbritāniju bija devies pāris mēnešus agrāk. Kopā ar māti uz Lielbritāniju pārcēlušās arī viņas meitas - 17 gadus vecā Sabīne un sešus gadus vecā Gerda.
Sākoties ekonomiskajai krīzei, Jolanta zaudējusi darbu kurpju veikalā, kur viņa saņēma 130 latus mēnesī, un nespēja atrast citu darbu.
Lielbritānijā viņa strādā trīs līdz piecas dienas nedēļā salātu pakošanas noliktavā Linkolnšīrā. Darbu viņai nodrošina kāda aģentūra.
"Es strādāju astoņas līdz 12 stundas dienā, pakojot salātus maisiņos. Mēs strādājam saldētavā, tur ir ļoti auksts," stāstīja Jolanta. Viņa saņem minimālo algu - 5,80 sterliņu mārciņas (4,50 latus) par stundu, kas teju nosedz īres maksu 60 sterliņu mārciņu apmērā par istabu, kurā viņa dzīvo kopā ar savām abām meitām.
Dažkārt rodas situācijas, kad uz vienu darba vietu rūpnīcā ierodas divi cilvēki. "Viņiem abiem ir vajadzīgs ēdiens un nauda, lai samaksātu par īri. Viņiem tad ir jāmet monēta, lai nolemtu, kurš strādās," stāstīja Jolanta.
"Šeit man ir jāskaita ikviens penijs, jo es atbalstu savu ģimeni un nesaņemu nekādus pabalstus. Mums pietiek pārtikai, bet nekam vairāk," sacīja Jolanta, piebilstot, ka cenšas nosūtīt vēl kādu naudu saviem vecākiem Latvijā.
Jolanta sacīja, ka nezin, cik ilgi paliks Lielbritānijā, bet pavisam noteikti neplāno atgriezties tuvākajā laikā. Viņa ir apņēmusies nodrošināt labāku nākotni saviem bērniem, bet pagaidām to apgrūtina problēmas ar Sabīnes iekārtošanu skolā.
"Es nevēlos, lai meita kopā ar mani strādātu rūpnīcā. Es sapņoju par labu mājvietu mūsu ģimenei un skolu meitai. Es gribu, lai viņa iet skolā un pēc tam universitātē. Tad es būšu ļoti laimīga," sacīja Jolanta.
34 gadus vecā Iveta Sūna strādā šokolādes rūpnīcā Korbijā, Northamptonšīrā.
"Katru rītu es ceļos četros no rīta un mājās tieku septiņos vakarā. Tad es eju dušā un pēc tam gulēt. Tad es atkal četros no rīta ceļos," laikrakstam stāstīja Iveta.
Latvijā Iveta strādāja par sociālo darbinieci, algā saņemot aptuveni 370 latus, turpretī Lielbritānijā viņa nopelna līdz 900 sterliņu mārciņām (690 latiem) mēnesī.
Iveta sākotnēji Lielbritānijā ieradusies vienatnē, atstājot savus bērnus mātes uzraudzībā.
"Pirmo pusgadu es pavadīju raudot. Ar saviem bērniem es trīs reizes nedēļā sarunājos caur "Skype". Kad mēs runājām, es vienmēr sāku raudāt," viņa stāstīja. Tagad abi bērni - 16 un 10 gadus veci - dzīvo kopā ar māti un iet skolā Lielbritānijā.
Lai arī dzīve Lielbritānijā ir grūta, Iveta uzsver, ka tā ir labāka nekā iepriekš.
"Latvijā, kad bērniem vajadzēja skolai grāmatas vai pildspalvas, mums nebija naudas. Lielbritānijā, ja tu strādā, tu vari saņemt pabalstus no valdības. Es saņemu pabalstus 150 sterliņu mārciņas nedēļā un varu nopirkt visu, kas maniem bērniem ir vajadzīgs," skaidroja Iveta.
Pēc viņas aprēķiniem, Pīterboro dzīvo vairāk nekā 3000 latviešu, kaut arī izteikti cieša latviešu kopiena pilsētā nav izveidojusies.
Savā brīvajā laikā Iveta PARCA centrā palīdz citiem latviešiem pieteikties valdības pabalstiem un atrast vietas skolās viņu bērniem. Viņa cer atvērt Pīterboro skoliņu latviešu bērniem, lai neļautu viņiem aizmirst rakstīt un lasīt latviešu valodā.
Neskatoties uz negatīvo nostāju britu medijos par austrumeiropiešu imigrantiem, Iveta nav saskārusies ar naidīgumu no britu puses, jo neviens brits nevēlas strādāt tos darbus, ko dara imigranti.
"Angļi strādā labākus darbus, kas nav tik smagi un ir labāk apmaksāti. Viņi ir menedžeri un līderi. Es nezinu nevienu no Latvijas, kas pelnītu vairāk par minimālo algu," piebilda Iveta.
Tomēr viņa cer palikt Lielbritānijā uz ilgu laiku. "Man patīk Pīterboro. Es šeit ierados, jo vēlējos labāku dzīvi. Šeit ir labāka nākotne maniem bērniem."
50 gadus vecajai Elgai Šakalei pirms krīzes bija veiksmīgs apģērbu šūšanas bizness Rūjienā.
"Viss bija labi, bet tad sākās krīze. Kādi uzņēmēji no Vācijas izveidoja konkurējošu kompāniju, un mans bizness bija beidzies. Man bija liels parāds bankā un nevarēju to nemaksāt, tāpēc es atbraucu šeit, lai varētu sākt nomaksāt parādus," laikrakstam stāstīja Elga.
Lielbritānijā viņa ieradās pagājušajā gadā, bet pēc trim mēnešiem atgriezās Latvijā, jo sasirga viņas pieaugušais dēls. "Viņš cieta no smagas depresijas pēc darba zaudēšanas. Viņam ir trīs bērni, un banka atņēma viņa māju. Tāpēc es devos atpakaļ, lai viņu atbalstītu," stāstīja Elga.
Pirms mēneša viņa atgriezās Lielbritānijā. Pašlaik Elga strādā ziedu audzētavā netālu no Pīterboro, kur iesaiņo puķu pušķus pārdošanai lielveikalos Lielbritānijā. Viņa nakšņo uz grīdas istabā, kur nav mēbeļu, bet tik un tā ir priecīga par pārcelšanos.
"Tā ir jauka istaba, un mājai ir liels dārzs. Un arī autostāvvieta," sacīja Elga, kaut arī viņa nevar atļauties automašīnu. Mājokli Elga īrē kopā ar trim citām latviešu sievietēm.
Elga strādā divas dienas nedēļā, jo "latviešu vidū ir ļoti liela konkurence par šiem darbiem. Es, protams, saņemu minimālo algu".
Raksta noslēgumā "The Times" skaidro Latvijas dramatisko ekonomisko situāciju, norādot, ka grautiņu un nemieru rīkošanas vietā Latvijas iedzīvotāji izvēlējušies emigrāciju.
Kā ziņots, pagājušajā gadā imigrantu skaits Lielbritānijā no jaunajām Eiropas Savienības (ES) valstīm turpināja samazināties, turpretī iebraucēju skaits no Latvijas un Lietuvas divkāršojies.
Kā liecina Lielbritānijas statistikas biroja dati, 2009.gada laikā Lielbritānijā reģistrējušies 15 385 iebraucēji no Latvijas, salīdzinot ar 6980 iesniegumiem 2008.gadā.