Solidaritātes nodokļa maksātāju skaits sarucis

Ministre atkārtoti apliecināja, ka atbalsta šī nodokļa pārskatīšanu, tomēr ne atcelšanu.

Reizniece-Ozola uzskata, ka solidaritātes nodokli vajadzētu padarīt par sociālo nodokli, lai tā maksātājiem būtu iespēja saņemt arī kādu labumu.

Tomēr valdības kolēģi un uzņēmēji esot skeptiski par šādu ieceri. Ministri norādot, ka nodoklis ieviests, lai papildinātu valsts budžetu un izmaiņas samazinātu ieņēmumus, savukārt uzņēmēji vēlas šo nodokli atcelt pavisam.

No solidaritātes nodokļa maksātāju skaita samazināšanās valsts finansiāli nav zaudējusi, tomēr kopumā līdz ar nodokļa ieviešanu mazinājusies uzņēmēju uzticība valstij, sacīja Reizniece-Ozola.

Kā ziņots, šā gada 1.janvārī stājās spēkā Saeimas pērn atbalstītais jaunais Solidaritātes nodokļa likums. Solidaritātes nodokli piemēro darba ņēmēju atalgojuma daļai, kura pārsniedz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu griestus.

Kā norāda Finanšu ministrijā, 2015.gadā saskaņā ar likumu šie griesti bija 48 600 eiro jeb vidēji nedaudz vairāk par 4000 eiro mēnesī, bet 2016.gadā tie pieaugs.

Pēc aprēķiniem, kas balstīti uz 2014.gada datiem, jaunais nodoklis skar aptuveni 4700 darbspējas vecuma cilvēkus.

Reizniece-Ozola jau iepriekš aģentūrai LETA atzina, ka uzņēmēju kritizētais un Satversmes tiesā (ST) apstrīdētais solidaritātes nodoklis tiks pārskatīts nodokļu politikas kontekstā. Ministre norādīja, ka solidaritātes nodokļa ideja, ka turīgākie maksā vairāk, ir pareiza, tomēr šī nodokļa ieviešanas forma neatbilst praktiskiem principiem.

Kā ziņots, vairāki uzņēmēji un uzņēmumi ST apstrīdējuši no šī gada ieviesto tā dēvēto solidaritātes nodokli. Pēc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) aicinājuma vērsties ST, lai tiktu atcelts solidaritātes nodoklis, 20 privātpersonas un deviņi uzņēmumi nolēmuši realizēt savas tiesības un iesniegt prasību, lai atgūtu pārmaksātos līdzekļus un panāktu jaunieviestā nodokļa atcelšanu.

Solidaritātes nodokļa ieņēmumi par šo gadu būs zināmi tikai nākamgad.