Valdība šodien pēc garām debatēm un četriem balsojumiem vienojās par grozījumu Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likumā variantu, kurš tiks virzīts lēmuma pieņemšanai Saeimā.
Valdība atbalstīja pazeminātas likmes piemērošanu visām dzīvokļu un individuālo dzīvojamo māju platībām 0,2% apmērā no kadastrālās vērtības.
Šis variants nodrošina vienmērīgu nodokļa sloga pieaugumu visām iedzīvotāju grupām, bet ir nelabvēlīgāks pret mazāk materiāli nodrošināto sabiedrības daļu, kura pārsvarā dzīvo nelielos mājokļos.
Paredzamais nodokļa ieņēmumu pieaugums pie 0,2% likmes ir 13 miljoni latu.
Valdībā izvērsās plašas debates par šo jautājumu, un premjers Valdis Dombrovskis (JL) sākotnēji ministriem rosināja balsojumu, vai vispār valdība atbalsta virzību uz šī nodokļa paaugstinājumu. Vienīgie, kas iebilda pret nodokļa paaugstināšanu, bija visi pieci klātesošie Tautas partijas (TP) ministri.
Savukārt satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) atturējās balsojumā. Gerhards valdības sēdē uzsvēra, ka nevar atbalstīt nevienu no variantiem, jo, pēc viņa pārstāvētā politiskā spēka domām, šajā situācijā tomēr būtu jāpiemēro ar nodokli neapliekamais minimums atkarībā no īpašuma kadastrālās vērtības.
"Konceptuāli ir jāvirzās uz nekustamā īpašuma nodokļa palielināšanu, tomēr jautājums ir par terminiem un uz ko tos piemēro," norādīja Gerhards.
Līdz ar to Dombrovskis rosināja atbalstīt trešo variantu, 0,4% likmes vietā paredzot 0,2% nodokļu likmes ieviešanu. Šādu piedāvātu variantu atbalstīja septiņi klātesošie ministri, savukārt vēl divos balsojumos noskaidrojās, ka labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) un finanšu ministrs Einars Repše (JL) ir par citiem NĪN paaugstināšanas variantiem.
Ar klātesošo ministru vairākuma atbalstu tika nolemts, ka valdība atbalsta vienu konkrētu NĪN paaugstināšanas variantu, bet gala lēmums šajā jautājumā vienalga būšot jāpieņem Saeimā.
Pirms valdība atbalstīja galīgo variantu, Repše klātesošajiem atgādināja, ka valdība nākamā gada valsts budžetā plāno papildu ieņēmumus no nodokļu izmaiņām 90 miljonu latu apjomā, starp kuriem ir arī NĪN ieņēmumi. "Ja mēs no šā nodokļa atsakāmies, tad rēķināties, ka par šiem neiegūtajiem miljoniem būs jāmazina visu ministriju izdevumi," sacīja Repše.
Pēc viņa domām, līdz šim NĪN ir bijis nesamērīgi zems un vietām pat nav sedzis administrēšanas izmaksas jeb "pastmarkas cenu", sūtot paziņojumu par nodokli, tāpēc izmaiņas šajā jomā būtu nepieciešamas.
"Mēs nevaram reizē uzturēt šādu sociālo situāciju un reizē saglabāt zemus nodokļus," sacīja Repše.
Savukārt tieslietu ministrs Mareks Segliņš (TP) uzsvēra, ka nauda cilvēkiem ir krietni mazāka, maksātspēja ir ļoti nokritusies. "Vai tomēr nav prātīgāk mazināt izdevumus un neaplikt ar jauniem maksājumiem sabiedrību. Mācīties izdzīvot ar to, kas ir, es būtu gatavs uz to," sacīja Segliņš.
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis valdības sēdē norādīja, ka jau patlaban Latvijā ir 134 000 trūcīgo un līdz gada beigām to skaits var sasniegt 200 000.
Pašvaldības līdz šim nav tehniski modelējušas jauno nodokli, jo nav zināmi tā nosacījumi, tāpēc pagaidām esot pāragri izdarīt plašākus secinājumus. Tomēr esot skaidrs, ja nebūšot skaidru mehānismu, ko darīt ar tiem iedzīvotājiem, kas nevarēs veikt šos maksājumus, nodokļa ieņēmumi neizpildīsies.
Arī tehniski pašvaldībām nebūs iespējams laicīgi nodrošināt nodokļa iekasēšanu, jo programmatūrās nav visu kodu ar jaunajiem administrējamiem nosacījumiem.
Jau ziņots, ka Finanšu ministrija izskatīšanai valdībā šodien virzīja trīs iespējamos NĪN piemērošanas variantus.
Visos variantos bija plānots noteikt, ka pašvaldības varēs piemērot līdz pat 90% atlaidi atsevišķām iedzīvotāju grupām - maznodrošinātajiem, daudzbērnu ģimenēm u.tml.
Vienlaikus jāņem vērā tas, ka valdība ar nākamo gadu ir lēmusi pārskatīt nekustamā īpašuma kadastra vērtības. Vidēji plānotais vērtību samazinājums ir ap 30%, uzsvēra Krampe.
Viens variants paredzēja piemērot dzīvokļiem un individuālām dzīvojamām mājām 1,5% likmi un minimālo neapliekamo platību - dzīvokļiem 50 kvadrātmetri, bet individuālām dzīvojamām mājām - 100 kvadrātmetri.
50 kvadrātmetri kā neapliekamā platība dzīvokļiem ir izvēlēta tādēļ, ka tā ir aptuvenā standarta divu istabu dzīvokļa platība. Tātad pie šādas neapliekamās platības vienas istabas un faktiski arī divu istabu dzīvokļi būtu ar nodokli neapliekami, kas novērstu sociālo spriedzi lielā sabiedrības daļā.
Saskaņā ar Valsts zemes dienesta sniegto informāciju dzīvokļi ar platību līdz 50 kvadrātmetriem ir apmēram 40% no visu dzīvokļu kopskaita.
100 kvadrātmetru kā neapliekamā platība dzīvojamām mājām noteikta, pamatojoties uz to, ka dzīvojamo māju vidējā platība ir aptuveni 150 kvadrātmetri. Individuālās dzīvojamās mājas ar platību līdz 100 kvadrātmetriem ir 57% no šo māju kopskaita, bet ar platību no 100 līdz 150 kvadrātmetriem - 22%.
Tātad pie 100 kvadrātmetru neapliekamās platības ar nodokli neapliekama būtu vairāk nekā puse no visām individuālajām dzīvojamām mājām, bet divas trešdaļas no mājas platības būtu neapliekamas ar nodokli 22% māju.
Tādējādi 40% dzīvokļu īpašnieku vai īrnieku un 57% individuālo dzīvojamo māju īpašnieku NĪN slogs 2010.gadā nepalielinātos.
Fiskālā ietekme pirmā varianta īstenošanas gadījumā ir papildu 28 miljoni latu.
Otrs variants paredzēja piemērot dzīvokļiem un individuālām dzīvojamām mājām 1,5% likmi un šādu minimālo neapliekamo platību par katru mājoklī reāli dzīvojošo personu: dzīvokļiem - 25 kvadrātmetri, individuālām dzīvojamām mājām - 50 kvadrātmetri.
Dzīvojamo māju aplikšanas otrā varianta rezultātā kopējais nodokļa ieņēmumu pieaugums 2010.gadā paredzams 26 miljoni latu.
Savukārt trešais variants paredz piemērot pazeminātu likmi visai dzīvokļu un individuālo dzīvojamo māju platībai 0,4% apmērā.
Šis variants nodrošina vienmērīgu nodokļa sloga pieaugumu visām iedzīvotāju grupām, bet ir nelabvēlīgāks pret mazāk materiāli nodrošināto sabiedrības daļu, kura pārsvarā dzīvo nelielos mājokļos. Paredzamais nodokļa ieņēmumu pieaugums pie 0,4% likmes ir 26 miljoni latu.