Bičkovičs: 2009.gads Augstākajai tiesai bija visai smags

Augstākajai tiesai (AT) 2009.gads bijis visai smags spraiga darba gads, šodien žurnālistiem pērno gadu novērtēja tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.

Gads bijis spraigs un smags gan izskatīto lietu, gan ienākošo lietu skaita ziņā, gan saistībā ar 25% budžeta samazinājumu, kas atstājis iespaidu uz AT darbību un arī attīstību, sacīja tiesas priekšsēdētājs.

Viņš norādīja, ka AT, kuras funkcija ir spriest tiesu, lietu lielā pieplūduma dēļ šīs funkcijas optimāla izpilde "ir stipri apgrūtināta".

AT priekšsēdētājs norādīja, ka šobrīd, saņemot izskatīšanai civillietu apelācijas kārtībā, tās izskatīšana "pie vislabākās gribas" iespējama, ātrākais, 2011.gada oktobrī vai novembrī, bet krimināllietā pirmā apelācijas instances tiesas sēde varētu notikt, ātrākais, 2011.gada aprīlī vai maijā.

Bičkovičs pauda uzskatu, ka viens no risinājumiem ir samazināt cilvēkiem iespēju tiesāties par nenozīmīgām lietām visās trijās tiesu instancēs, piemēram, ja parāds nepārsniedz 50 latus. Tāpat jādomā par procesa vienkāršošanu, un lietas, kurās var iztikt ar rakstveida procesu, arī šādā procesā jāskata.

Bičkoviča ieskatā, lielākas pilnvaras varētu dot arī tiesnešu palīgiem, kas arī sekmētu lietu ātrāku izskatīšanu.

Viņš gan piebilda, ka AT nav likumdošanas iniciatīvas.

AT Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājs Gunārs Aigars sacīja, ka civillietu izskatīšanu varētu sekmēt tas, ja "ātrāk skatītu vairāk lietu vienā dienā, mēnesī un gadā", taču tad rodas jautājums par to, cik ilgi lietu skatīt, jo katrā lietā ir divas puses un katra no tām lūdz, lai pārbauda pierādījumus, un grib tapt uzklausīta.

"Mēs nevaram strādāt tādā režīmā, lūdzot procesa dalībniekus strādāt ātrāk, jo tiesai vēl ir daudz lietu," sacīja Aigars.

Viņš kā iespējamos risinājumus situācijā, ja slodze ir ļoti liela, minēja tiesnešu skaita palielināšanu vai arī caur procesa likumu izveidot tādu procedūru, kas ļauj paātrināt lietu izskatīšanas ātrumu. Tāpat būtu nepieciešams koncentrēt lietas dalībnieku domāšanu, rīcību, lai viņi būtu ieinteresēti pēc iespējas ātrākā lietas izskatīšanā.

Aigars arī atzīmēja, ka problēma ir juridiskās palīdzības līmenī - jo tā ir kvalitatīvāka, jo ātrāk tiek atrasta problēma, kas tiesai ir jārisina.

Savukārt Judikatūras nodaļas vadītāja Zigrīda Mita žurnālistiem sacīja, ka 2009.gadā AT nespēja vairs strādāt pie tiesu prakses pētījumiem, jo atņemti tam piešķirtie līdzekļi un nevarēja pieaicināt tiesību speciālistus, lai varētu pētīt kādu noteiktu tiesību jomu.

Bičkovičs norādīja, ka AT šobrīd notiek sava veida paaudžu maiņa. Šobrīd no 45 AT tiesnešiem apmēram puse strādā mazāk par pieciem gadiem. Tiesnešu korpuss "ir spēcīgi atjauninājies".

Šogad darbu AT atstās vēl vairāki tiesneši saistībā ar pensionēšanās vecuma sasniegšanu. Pērn darbu AT galvenokārt šī iemesla dēļ atstājuši četri tiesneši, informēja Bičkovičs.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais