Latvijā ir vieni no bargākajiem sodiem Eiropā par dalību masu nekārtībās, liecina Ārlietu ministrijas (ĀM) apkopotā informācija.
Šādus secinājumus iespējams izdarīt, salīdzinot sodu apmērus Latvijā, Austrijā, Bulgārijā, Čehijā, Francijā, Igaunijā, Lietuvā, Nīderlandē, Polijā, Portugālē, Rumānijā, Spānijā, Ungārijā un Vācijā.
Latvijā soda sankcijas par aktīvu dalību masu nekārtībās paredz brīvības atņemšanu no astoņiem līdz 15 gadiem, bet citās minētajās valstīs sodi par līdzīga veida noziegumiem ir mazāki - vidēji no vairākiem mēnešiem līdz pieciem gadiem.
ĀM šādu informāciju apkopojusi, atbildot uz Saeimas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) frakcijas deputātu lūgumu, aģentūru LETA informēja PCTVL preses sekretāre Alina Petropavlovska. Arī ĀM preses sekretārs Rets Plēsums apstiprināja, ka pēc PCTLV deputātu lūguma ministrija apkopojusi šādu informāciju.
PCTVL uzskata, ka Latvijā paredzētais zemākais soda slieksnis - astoņi gadi, ir neadekvāti bargs sods par izdauzītiem stikliem, nozagtām alkoholisko dzērienu pudelēm un citiem sabiedriskās kārtības traucējumiem.
"Uz pārējo Eiropas Savienības valstu fona Latvija diemžēl izskatās kā īstena totalitāro režīmu mantiniece, nevis kā mūsdienīga Eiropas demokrātija, kurā masu protesti ir kļuvuši par neatņemamu demokrātiskā procesa sastāvdaļu," norāda PCTVL.