Valdība migrantiem pieliek divus pīrādziņus

 
©F64

Izdzīvot ar 2,15 eiro dienā ir grūti, bet ne neiespējami. Ar trīs eiro dienā būs nedaudz vieglāk – varēs maizei desu uzlikt vai vietējā bodē kādu alu nopirkt. Valdība pēc atkārtotām diskusijām nolēmusi palielināt dienasnaudu Latvijas patvēruma pieprasītājiem.

Migrantiem jāapzinās, ka dižas dzīres viņi vienalga nevar atļauties rīkot, jo nauda paredzēta ne vien uztura, bet arī higiēnas un pirmās nepieciešamības preču iegādei. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis skaidro, ka pie šāda cipara eksperti nonākuši, izvērtējot cenas lielveikalos, vietējā Mucenieku bodē un saliekot tās kopā ar cilvēka funkcionēšanai nepieciešamo kaloriju skaitu.

Kaut arī noteikumu projekts vakardienas sēdē tika skatīts jau atkārtoti, no saskaņoto dokumentu A daļas tas tika pārcelts uz B daļu. Tomēr diskusijas nebija garas. Nacionālā apvienība jau iepriekš tika paziņojusi, ka pabalstu palielināšanai kategoriski nepiekrīt, it kā runa būtu nevis par 85 centiem, bet simtiem eiro un tūkstošiem ļaužu, kas valsts budžetā iecirtīs grandiozu robu. Partijas līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš paziņojumā norādīja:

«Kamēr pensionāriem un māmiņām būs jāskaita centi, domājot, kā sagaidīt nākamo mēnesi, jebkādu pabalstu palielināšana imigrantiem nav pieļaujama.»

Tomēr centus skaitīt turpinās visi, ieskaitot migrantus, attiecīgi valsts nabagāka nepaliks. Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze PētersoneGodmane sēdē paskaidroja, ka pabalsta palielināšanai papildu līdzekļi nebūs nepieciešami. Bēgļu aprūpes programmas ietvaros paredzēto 776 personu vietā uz Latviju pārvietotas vien 23. Acīm redzami arī līdz gada beigām Latvijas kvota netiks izpildīta. Tātad veidosies ekonomija.

Taču ārzemnieki Latvijā ierodas arī bez Eiropas Savienības ielūguma, un pašlaik Mucenieku migrantu centrā mitinās 120 personu. Tas nozīmē, ka viņu pabalstu palielināšanai nepieciešami 102 eiro dienā. Patvēruma procedūras izskatīšanas laikā dienasnauda ir viņu vienīgais oficiālais ienākumu avots, un maz ticams, ka pastāv kādas neoficiālas iespējas pelnīt. Strādāt viņi nedrīkst, bēgļa pabalstu vēl nesaņem, un barot viņus arī neviens Muceniekos nebaro. Plika dzīvesvieta.

Cilvēkiem, kas spējuši samaksāt tūkstošus par nelegālu Eiropas Savienības robežu šķērsošanu, droši vien ir kaut kādi uzkrājumi. Taču, ilgstoši sēdot bezdarbībā, tie ātri vien kūst laukā. Neatkarīgā nesen Muceniekos aprunājās ar kādu afgāni - Džalaludinu. Viņš kopā ar sievu un diviem puikām jau trešo mēnesi gaida Latvijas varasiestāžu lēmumu un, visticamāk, gaidīs vēl. Kāds paziņa esot nosēdējis te desmit mēnešu un galu galā tāpat saņēmis negatīvu lēmumu. Bet dienasnauda esot briesmīgi maza. «Nu kas ir 15 eiro nedēļā?!» izsaucas Džalaludins. Īpaši, ja viens buljona pīrādziņš vietējā bodē maksā bargus 40 centus.

Turpmāk dienasnauda būs nedaudz lielāka - 21 eiro katram viņa ģimenes loceklim. Pa visiem kopā 84 eiro nedēļā. Badā gan jau nenomirs.

Fakts, ka šāds pieticīgs dienasnaudas pielikums izpelnās tik intensīvu domu apmaiņu, gan raisa zināmu neizpratni. Migrācijas lietu eksperts Ilmārs Mežs spriež - Latvijas valsts tomēr nav tik ārkārtīgi nabadzīga, lai liegtu patvēruma meklētājiem pa virsu maizei arī sviestu un desas šķēli uzlikt. Un trīs eiro dienā ir arī atbilstoša summa, ar kādu dzīvo Latvijas ierindas trūkumcietēji.

Pēc spartiskā pieticībā Mucenieku migrantu centrā un vietējā bodē pavadītiem mēnešiem patvēruma meklētājiem ir cerības uz nedaudz labāku dzīvi. Bēgļa statusa iegūšana ģimenei nozīmē 97 līdz 139 eiro uz personu mēnesī. Veselu gadu. Un vēl naudu valodas kursiem. Otra iespēja - patvērums tiek atteikts, un tādā gadījumā ģimene tiek deportēta uz savu iepriekšējo mītnes valsti. Abos gadījumos par to maksā Eiropas Savienības nodokļu maksātāji, nevis paši migranti.