Valmieras Integrētās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā starp grāmatu plauktiem var sastapt ne tikai mazos lasītājus, bibliotēkas darbiniekus, vecākus un skolotājus, bet arī četrkājainos draugus - divus lielus un pūkainus ņūfaundlendus Dūdu un Zum Zum, Bernes ganu suni Armando un vienu mazāku, bet arī ļoti mīļu ķepaini - Velsas korgiju Igija.
Suņi kļuva par pilntiesīgiem Valmieras Integrētās bibliotēkas apmeklētājiem Zinātnieku naktī, kas norisinājās pirms trim gadiem. Toreizējā tematika - enerģija - rosināja ideju, ka četrkājainie draugi ir labi enerģijas un beznosacījuma mīlestības sniedzēji, tāpēc tika meklētas iespējas, kā sadarbību turpināt. "Zinātnieku naktī tikāmies ar kinologu, apmācības treneri, kanisterapijas (viens no rehabilitācijas veidiem, izmantojot speciāli selekcionētu un apmācītu suni) asistenti un kanisterapijas suņu eksaminatoru Ingūnu Tihomirovu un viņas Dūdu un Zum Zum. Iedomājāmies par kopīgiem tematiskiem rītiem arī turpmāk, kuru mērķis bija ar suņu palīdzību attīstīt un veicināt bērnu lasītprasmi, mazinot uztraukumu un dodot labu motivāciju," stāsta Valmieras Integrētās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļas galvenā bibliotekāre, kā arī topošā kanisterapijas brīvprātīgā Līga Bujane.
Sākotnēji tika noteikts vecumposms - pirmās līdz trešās klases skolēni, jo tas ir laiks, kad sāk apgūt lasīšanu, kā arī trešajā klasē vēlme lasīt nedaudz noplok. Pērn bibliotēkā kopā ar suņiem rosījās arī pirmsskolas vecuma audzēkņi, kā arī bērni, kuriem ir fiziski vai psiholoģiski traucējumi. Kopš šī gada marta īpašajās nodarbībās piedalījušās ap 15 Valmieras un tuvākās apkārtnes izglītības iestāžu grupas. Turklāt Valmieras Integrētajā bibliotēkā vairāki topošie kanisterapijas brīvprātīgie izgājuši praksi, strādājot ar bērniem, kuriem ir gan lasīšanas grūtības, gan arī palīdzot atveseļošanās procesā dažādu saslimšanu gadījumos.
"Suns mazina uztraukumu, viņš ir iedvesmotājs, jo bērns var mīluli paglaudīt, aicināt to izpildīt dažādas komandas, kopīgi risināt uzdevumus, piemēram, meklējot bibliotēkā burtus un veidojot no tiem vārdus. Suns nekad bērnu nepārtrauks un neizrādīs, ja lasīšana nepadodas tik veikli vai ir kļūdaina. Bieži vien bailes ir problēma, kas izraisa to, ka skolā, piemēram, lasīšana noteiktā laikā, bērnam nepadodas. Savukārt bibliotēkā viss izdodas, suns ar savu klātbūtni bailes mazina," norāda L.Bujane.
Sākumā bijis grūti, jo šāda veida pieeja bibliotēkā bija jaunums. Nevarēja zināt, ko par to domās pedagogi un vecāki, atceras L.Bujane. "Redzam, ka uzlabojumi bērnu attīstībā ir. Tie notiek, bērnam un sunim draudzējoties. Kanisterapeits sākumā aiziet nostāk, bērns ar suni iepazīstas un runājas. Ir bijis tā, ka bērns ne tikai lasa četrkājainajam draugam, bet arī rāda grāmatā bildes, un suns ar lielu interesi tās arī skatās. Ir meitene, kura kopā ar sunīti mācījās angļu valodu, jo suns dažādas komandas zina arī šajā svešvalodā, jo viņa saimniece ir angļu valodas skolotāja un tulkotāja. Tas ir ļoti interesanti!"
Bērni kopā ar suņiem ne tikai lasa, bet arī uzzina par dažādiem drošības jautājumiem, pilda uzdevumus un izbauda neparasto nodarbību.
Ir iecere rudenī turpināt sadarbību ar kanisterapijas asistenti Ingūnu Tihomirovu, veidojot lasīšanas un cita veida nodarbības bērniem ar suņiem. Savukārt jūlija izskaņā mazie lasītāji, kuriem nav iespēja aizbraukt uz laukiem, vienu stundu varēs pavadīt pļavā pie bibliotēkas, kopā ar Dūdu, Zum Zum, Armando vai Igiju lasot grāmatas.