Ap šodien notikušo uzņēmuma HansaMatrix akciju iekļaušanu Nasdaq Riga fondu biržas Oficiālajā sarakstā virmo gan labas ziņas, gan bažīgi apsvērumi.
Jāsāk ar to, ka jauna uzņēmuma parādīšanās Nasdaq Riga Oficiālajā sarakstā ir kopš 2004. gada nebijis notikums, kas jau ar to vien pelna lielu ievērību. Pastāv taču acīmredzama sakarība ar dažādās valstīs dislocēto fondu biržu vērienu un attiecīgo valstu ekonomisko un politisko spēku, kas cieši saistīts arī ar iedzīvotāju dzīves līmeni. Pats fakts - fondu biržas esamība Rīgā un Latvijā - apliecina, ka ekonomiskā situācija šeit ir labāka vai vismaz cerīgāka nekā daudzās valstīs un lielpilsētās, kur savas biržas nav, taču nav arī iemesla lepoties ar Nasdaq Riga darbības vērienu. Diemžēl šo vērienu nevar radīt mākslīgi. Pirms pārdesmit gadiem Latvijā kotācija jaunizveidotajā fondu biržā tika ierakstīta simtiem privatizējamo valsts uzņēmumu privatizācijas noteikumos, taču tas neglāba uzņēmumus no izputēšanas vai citiem pavērsieniem, kuru dēļ tagad šo uzņēmumu nav vai nu vispār, vai nav biržā. Gadu gadiem ir runāts, ka uzņēmumu kustība projām no biržas būtu jāaizvieto ar kustību uz biržu. Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga AuziņaMelalksne vakar pauda cerību, ka tagad arī citu ne pārāk lielu uzņēmumu vidū atradīsies sekotāji augsto un intelektuālo tehnoloģiju attīstītāja un ražotāja HansaMatrix piemēram.
Pa ceļam uz biržu HansaMatrix pamanījās pārdot 377 335 akcijas par 6,53 eiro gabalā un dabūt tādu sava uzņēmuma novērtējumu, kas ļauj tam piedāvāt biržā pircējiem 1 829 381 akciju ar viena eiro nominālvērtību. Tagad akciju tirdzniecībai jāparāda, cik lielu vērtību virs vai zem nomināla akcijām piešķirs daudz plašākas ieguldītāju aprindas. Vakar HansaMatrix dibinātājs, īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Ilmārs Osmanis akcentēja to, cik bieži viņam akciju sākotnējo pircēju meklēšanas procesā nācies saņemt noraidījumus un pamācības, ka mēģinājums sagatavot akciju piedāvājumu biržā esot veltīga laika un spēku tērēšana. Akciju kotācijas sagatavošana prasījusi viņam gadu laika un daudz spēka, taču pagājušajā piektdienā viņš par to saņēmis atlīdzību. Ar to nav domāta nauda, bet 11 lapas ar to interneta adrešu sarakstu, no kurām lasīts Nasdaq Riga lēmums iekļaut HansaMatrix akcijas biržas Oficiālajā sarakstā. Šajās adresēs atrodas ne vien akciju potenciālie pircēji, bet uzņēmumi, ar kuriem HansaMatrix varētu veidoties visdažādākā veida sabiedrība. Atstāsim šos potenciālos partnerus pārliecībā, ka biržā kotēts uzņēmums pēc definīcijas ir pilnīgi godīgs un uzticams sadarbības partneris. Noteikti nestāstīsim ārzemniekiem neko par Liepājas metalurga akciju izslēgšanu no Rīgas fondu biržas uzņēmumu saraksta 2013. gada 27. decembrī.
Kapitāla piesaistes rezultātā I. Osmanis nav zaudējis HansaMatrix akciju kontrolpaketi. Mazākumakcionāru tiesības cerēt uz dividendēm un akciju biržas cenas pieaugumu ieguvis riska kapitāla fonds FlyCap Investment Fund I AIF, kas riskē ar Latvijas valstij piederošās finanšu institūcijas Altum naudu, un divi pensiju fondi «Swedbank» ieguldījumu pārvalde un INVL Asset Management. Pēc Firmas.lv datubāzē atrodamās informācijas, HansaMatrix pērn apgrozijis 13,47 miljonus eiro un peļņā varējis ierakstīt 1,48 miljonu eiro, taču turpat redzams, ka 2014. gadā iegrāmatoti 1,94 miljonu eiro zaudējumi. Tagad I. Osmanis sola akcionāriem peļņu un dividendes virs praktiski nulles līmenī nospiestajiem depozītprocentiem. Lielāku akcentu viņš liek uz akciju cenu iespējamo pieaugumu, tomēr maz būs pensionāru, kuri pensiju vietā gribētu saņemt pensiju fondu nopirktās akcijas.