Centrālā statistikas pārvalde vakar paziņoja Latvijas ārējās tirdzniecības rādītājus maijā, kas ar apgrozījuma pieaugumu faktiskajās cenās par 0,6% pret aprīli pārtrauca apgrozījuma samazinājumu šā gada pirmajos četros mēnešos.
Vēl cerīgāk izklausās tas, ka preču eksporta vērtības pieaugums maijā pret aprīli par 0,9% vizuāli vairāk nekā divkārtīgi pārsniedz importa vērtības pieaugumu par 0,4%. Cita lieta, ka maijā eksportēto preču vērtība 0,8 miljardu eiro apmērā tik un tā atpaliek no importa vērtības viena miljarda eiro apmērā. Šo starpību nākas segt ar pakalpojumu eksportu, kura bilance Latvijai tradicionāli ir pozitīva, un kapitāla piesaisti ieguldījumu vai aizņēmumu veidā.
Jūlijā saskaitītie maija rādītāji izskatās pieticīgi, taču tie ir daudz labāki, nekā varēja cerēt pēc tām ziņām, kas bija krājušās visu šo gadu. Šā gada 1. ceturksnis preču eksportā deva -5,3% pret pagājušā gada 1. ceturksni, un aprīlis šo bedri padziļināja ar -7% pret pērno aprīli. Mierinājumam tad valsts iestādes atzina, ka eksporta sarukums lielā mērā sakrīt ar importa sarukumu tāpēc, ka mūsu uzrādītais eksports īstenībā ir nupat importētu vai tikai pēc dokumentiem Latvijai piesaistītu preču reeksports, kas nedod lielu pienesumu valsts budžetam. Līdz ar to arī par reeksporta sarukumu neesot daudz iemeslu sērot.
Preču eksports maijā ar pieaugumu +4,4% pret pagājušā gada maiju samazinājis piecu mēnešu kopējo atpalicību līdz -3,5% pret to pašu periodu pagājušajā gadā. Pavērsiens uz pieaugumu atstāj atklātu jautājumu par attiecībām starp Latvijā ražoto preču eksportu un Latvijā ievesto preču reeksportu.