NATO Varšavas samits Latvijai nes vairākus būtiskus jaunumus – alianses bataljonu Latvijā vadīs kanādieši, viņu galvenais uzdevums būs Lielvārdes lidlauka aizsardzība, taču hibrīdais karš, kā bija, tā paliks vispirms pašas apdraudētās nācijas problēma.
Noslēguma komunikē 72. pantā ir skaidri pateikts: «Primāri pienākums reaģēt uz hibrīdajiem draudiem vai uzbrukumiem gulstas uz apdraudēto valsti.» Tātad, ja Baltijas valstīs atkārtotos Ukrainas scenārijs - ar slēptām karadarbības metodēm un civilām provokācijām -, NATO līguma 5. pants automātiski vēl netiktu iedarbināts, kaut gan šāda iespēja pastāv.
Auksta duša Varšavā
Neformālais militārais portāls Vara bungas retoriski vaicā: «Ko nu teiks «5. panta liecinieku» sektas locekļi? Skaidrs signāls, ka ar zaļajiem cilvēciņiem būs jātiek galā mums pašiem.» Militārais analītiķis Mārtiņš Vērdiņš Varšavas komunikē sauc par aukstu dušu un secina, ka sabiedroto pieslēgšanās gaidāma konvencionālos konfliktos, savukārt, lai tiktu galā ar iekšējām krīzēm, Latvijai jābūt pietiekamiem pašas spēkiem.
Eksperta teiktais nebūt nav galīgā pretrunā Aizsardzības ministrijas oficiālajai pozīcijai, jo arī ministrs Raimonds Bergmanis uzsver nepieciešamību stiprināt pašu armijas spējas: «NATO samita lēmumi gan neatcels mūsu saistības. Tieši otrādi! Lai arī nākotnē sabiedrotie iestātos par mūsu valsts drošību, mums pašiem jāturpina iesāktais darbs pie aizsardzības budžeta palielināšanas, Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju stiprināšanas, kā arī jāpilnveido uzņemošās valsts atbalsta spējas, jāattīsta infrastruktūra, tostarp militāro mācību infrastruktūra, lai varētu uzņemt sabiedrotos.» Jautājums - ar ko tad pie mums nodarbosies kanādiešu vadītā kaujas grupa? Ne jau godasardzē stāvēs. Un ko darīt viņiem būs.
Investīcijas jāaizsargā
Viens no stratēģiski svarīgākajiem objektiem kara gadījumā ir militārais lidlauks. Tāpēc to pretinieks cenšas ieņemt vispirms. Mums lidlauks ir Lielvārdē, un daudznacionāls bataljons tam nāktu tikai par labu. M. Vērdiņš spriež, ka lidlauka attīstībā ir ieguldītas milzīgas investīcijas - gan sava, gan NATO nauda, un investīcijas ir jāaizsargā. Tā, visticamāk, arī būs Kanādas vadītā daudznacionālā bataljona misija. Pagaidām vēl netiek ziņots, kas būs pārējās valstis zem kanādiešu vadības cepures.
Te jāatgādina apsolījums, ka sabiedrotie karavīri nāks komplektā ar vērā ņemamu militārās tehnikas daudzumu, un kanādiešu gadījumā tā būs arī jūras fregate un seši iznīcinātāji CF-18, kas periodiski patrulēs NATO gaisa telpā Eiropā. Uzņemošā valsts Latvija tagad triecientempā vairo savas uzņemšanas spējas. Pagājušajā nedēļā iemūrēta piemiņas kapsula Gaisa spēku aviācijas bāzes jauno kazarmu pamatos - tur top vairāk nekā trīs tūkstoši kvadrātmetru dzīves telpas karavīriem.
Līdz šim militāro kazarmu un noliktavu būvniecībā investēts ar zināmu piesardzību, lai negatīva NATO lēmuma gadījumā pašu armija neiedzīvotos tukšās nevajadzīgās telpās. Taču tagad ir skaidrs, ka sabiedrotie Latvijā ieradīsies salīdzinoši lielā skaitā, visticamāk, nākamajā pavasarī.
Varbūt tomēr jāparunā
Tikmēr Krievija uz šiem jaunumiem jau reaģē. Rietumu kara apgabalā, kur Krievijai jau ir 65 000 karavīru, tiekot veidotas vēl divas divīzijas - specveltījums Baltijai. Tātad plus 20 000 vīru, plus 2000 tehnikas vienību. Un vēl Iskander raķešu komplekss, kas varbūt jau atrodas Kaļiņingradā, bet varbūt arī ne.
Ar šādu spēku samēru Kremļa gaudas par tā drošības apdraudējumu šķiet stipri teatrālas. Tomēr militārās stratēģijas ziņā praktiskā jēga arī dažiem NATO bataljoniem Baltijas valstīs ir liela. Tādējādi Krievijai konflikta gadījumā būtu grūti izmantot tā dēvēto piekļuves liegšanas taktiku, bloķējot mūsu reģionu un neļaujot sabiedrotajiem nepieciešamības gadījumā tajā ienākt. Sabiedrotie te jau atradīsies.
Karavīru ikdienas darbs ir gatavoties karam, tikmēr diplomātu un politiķu uzdevums ir kara draudus mazināt. Te arī aizsardzības nozarei pietuvinātie pašmāju pētnieki dod savu artavu - padomu, ka lēnā garā vajadzētu atgriezties pie saprātīgākām attiecībām ar Krieviju. Latvijas Ārpolitikas institūts nule laidis klajā pētījumu NATO un Krievijas attiecības: Latvijas intereses formālo ietvaru un attiecību transformācijas kontekstā. Secinājumu daļā minēts: «Latvijai ir būtiski ne tikai panākt pēc iespējas ilgstošāku NATO sabiedroto spēku izvietošanu tās teritorijā, bet arī atbalstīt pakāpenisku dialoga atjaunošanu ar Krieviju un dot ieguldījumu tā nostiprināšanā, īpaši izmantojot savu pieredzi attiecībās ar Centrālāzijas valstīm, Gruziju un Ukrainu. Šāda pieeja mazinās atsevišķu sabiedroto valstu, īpaši Vācijas, piesardzīgo attieksmi pret Baltijas valstu un Polijas aizsardzības stiprināšanas nepieciešamību ilgtermiņā.».
