Vairākus gadus valdība un atsevišķas nevalstiskās oragnizācijas cenšas ierobežot reklāmas tiešos sūtījumus iedzīvotājiem. Mūsuprāt, tai jābīt uzņēmēja brīvai izvēlei, kādā veidā piedāvāt reklāmu potenciālajam klientam – tiešais sūtījums, reklāma elektroniskā medijā vai drukātā izdevumā, vai izvietotas reklāmas tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās. Savukārt, katram iedzīvotājam ir tiesības šo reklāmu neklausīties, nelasīt, neskatīties vai izteikt vēlmi nesaņemt pastkastūtē. „Personīgi es jau gadus 10 esmu uzlīmējis uz savām pastkastītēm uzlīmi „Lūdzu reklāmas nemest”, un līdz šim mans lūgums ticis ievērots,” saka Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.
Pēdējā laikā ir atsākušās aktivitātes, lai aicinātu iedzīvotājus attieikties no tiešās reklāmas. Kā piemēru var minēt „Rīgas namu pārvaldnieks” aicinājumu saņemt uzlīmes ikvienā no 11 klientu apkalpošanas centriem Rīgā. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) darba grupa izstrādāja memorandu par neadresēto sūtījumu izplatīšanu un jūnija nogalē sāka parakstu vākšanu. LTA secināja, ka memorands ierobežos mazo un vidējo tirgotāju konkurētspēju salīdzinājumā ar dominējošiem, kā arī aizliegs tirgotājiem izmantot lētāku reklāmas kanālu - veikala avīzes un piespiedīs pirkt ļoti dārgo raidlaiku televīzijā un radio vai lielo izdevumu piedāvātās reklāmas iespējas. To, ka arī šis memorands iezīmē atšķirības starp dominējošiem tirgotājiem un maziem un vidējiem, pierāda parakstītāji - SIA “Rimi Latvija”, SIA “Maxima Latvija”.
Saistībā ar memorandu par konkurences apstākļu izmaiņām par sliktu mazajiem tirgotājiem viedokli izsaka Latvijas Tirgotāju asociācijas dalībnieki - Latvijas tirgotāju savienība „LaTS” un „Mego”, šiem uzņēmumiem ir veikali visā Latvijā.
Raimonds Okmanis, „LaTS” valdes priekšsēdētājs: „Memorands, kas paredz ierobežot sūtījumus un uzlīmes, situāciju neveidos par labu iedzīvotājiem. Reklāmas materiāli ir veids, kā nogādāt informāciju. Ierobežojumi informācijas piekļuvei samazinās patērētāju iespējas izvēlēties. Situācija var izveidoties tāda, ka būs lieli uzņēmumi, kam būs pieeja adrešu datu bāzēm un tie nosūtīs savus reklāmas materiālu jau kā adresētus sūtījumus. Pasniegt savu informāciju un reklāmas iespējas tiks ierobežotas pārējiem uzņēmumiem, kam nebūs piekļuves šīm datu bāzēm vai nebūs milzu resursu izveidot savas. Konkurence šādā veidā tiks kropļota, ja vieniem ir iespēja izmantot datu bāzes adresētu sūtījumu sagatavošanai, bet citiem nē. Pie tam informāciju var nesaņemt tie, kas nebūs nevienā datu bāzē. Esmu novērojis, ka mūsu LaTS veikalos nāk pensionāri ar avīzi rokā un meklē reklamēto akciju produktus. Lai izplatītu savu avīzi, mums noslēgti arī līgumi ar māju apsaimniekotājiem, jo daudzviet citādi nav iespējams piekļūt pastkastītēm.
Neiedziļinoties šķiet, ka ierobežojumi dod ko pozitīvu un ietaupīs papīru, bet tas samazinās gan pircēju plūsmu atsevišķos veikalos, gan samazinās darba vietas visos iesaistītajos uzņēmumos, tajā skaitā tipogrāfijās un arī izplatītājiem. Darba devējiem gan būtu jādomā par to, kā saglabāt un palielināt darba vietu skaitu.
Materiāli arī tiek drukāti uz papīra, kas izgatavots no otrreizējās izejvielas, tātad saudzējot dabas resursus. Jau pēc būtības mūsdienās ir samazinājies drukāto izdevumu skaits un mazākas iespējas iegūt informāciju tiem, kas neizmanto internetu. Cilvēks ir vissvarīgākais un jādomā par visiem sabiedrības slāņiem.”
Aleksandrs Afanasjevs, SIA „Mego” mārketinga nodaļas vadītājs: „Prognozējam, ka varētu samazināt mūsu reklāmas materiālu tirāžu. Attiecībā par dabas resursiem, arī līdz šim esam ievērojuši saudzīgu attieksmi - jau sen samazinājuši izdevumu izmēru un izmantojam papīru, kas izgatavots no otrreizējai pārstrādei nodotās makulatūras. Mūsu reklāmas materiālu papīrs ir piemērots arī degšanai, atšķirībā no citiem reklāmas materiāliem, kas tiek drukāti uz krītpapīra.
No biznesa viedokļa tas ir slikti, ka nevaram sasniegt pēc iespējas vairāk pircēju, bet lai lieki „nekaitinātu” ar sūtījumiem pastkastītē, varam reklamēties TV, radio un internetā. Par drukāto reklāmas materiālu nosūtīšanu mums ir noslēgts līgums ar izplatītājiem. Liels lūgums pastniekiem, lai viņi korekti ievērotu šīs uzlīmes, jo, protams, var gadīties, ka reklāma tiek ievietota arī pastkastītē, kuras īpašnieks izteicis vēlmi neadresētus sūtījumus nesaņemt.”
Memorandā minēts, ka vēlme nesaņemt neadresētos sūtījumus var būt izteikta uzlīmējot uz pastkastītes vai nu vienota parauga informatīvo zīmi, vai arī cita izskata līdzvērtīga satura zīmi. Pareizi tomēr būtu, ja uzlīmes ar norādi par pastkastītes īpašnieka nevēlēšanos saņemt neadresētus sūtījumus, būtu vienota dizaina, ko izstrādājis viens izgatavotājs. No resursu taupīšanas viedokļa arī nebūtu pareizi, ja vairāki cīnīsies - kura uzlīme labāka, un tām vajadzētu būt vienādām.