Pēdējos četros gados jaunbūvēto ceļu kvalitāte ir ievērojami augstāka nekā pirms tam būvētajiem ceļiem.
Tā, piemēram, uz pēdējos gados būvētiem ceļiem neveidojas rises, Neatkarīgajai atzina satiksmes ministrs Uldis Augulis, apmeklējot VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) Autoceļu kompetences centra (AKC) ceļu laboratoriju.
Tieši šā centra speciālisti ikdienā veic autoceļu tehniskā stāvokļa un būvdarbu kvalitātes pārbaudes. Viņu rīcībā ir inovatīvas mērīšanas un testēšanas iekārtas, kas pārbauda ceļa seguma saķeri ar automašīnas riepām, ceļa līdzenumu, nestspēju utt. Modernākā iekārta ir grunts penetrācijas radars, kas spēj noteikt autoceļa kvalitāti un izpētīt grunts slāņus ceļa trasē pat līdz desmit metru dziļumam, neveicot kontrolurbumus. Penetrācijas radars ir jauna iekārta, kas ir reti kurā laboratorijā. Brīdī, kad to pirms diviem gadiem iegādājās LVC, līdz tam bija izgatavoti tikai septiņi eksemplāri.
Lai gan ceļu kvalitātes kontroles tehnoloģiju attīstība virzās uz pētniecības metodēm, kas mērījumus veic bez nepieciešamības veikt kontrolurbumus, pagaidām bez paraugu noņemšanas neiztikt. Arī U. Augulim, viesojoties AKC, bija iespēja iepazīties, kā ceļu laboratorijā notiek paraugu testēšana.
«Mēs kā pasūtītāji gribam būt droši par to, kādu produktu pasūtām un kādu gala rezultātā saņemsim. Tāpēc kvalitātes prasības ceļu būvē ir augstas. Ceļu laboratorijas attīstībā ik gadu investējam vairākus simtus tūkstošus eiro, aprīkojot laboratoriju gan ar modernām iekārtām, gan arī veicot akreditāciju. Kopumā ceļu laboratorija ir akreditējusi 67 testēšanas metodes, ar kuru palīdzību tiek veikta ceļu būvdarbu un būvniecības izejmateriālu kvalitātes kontrole. Bet tas nedod iemeslu apstāties pie sasniegtā, jo kvalitātes vadības sistēma nosaka nepārtrauktu pilnveidošanos, tāpēc turpināsim investēt un pilnveidoties,» Neatkarīgajai sacīja Latvijas Valsts ceļu valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. Pagājušajā gadā LVC veica vairāk nekā 21 000 dažādu kvalitātes testu. Šogad ir veikti 3000 testu.
Tieši pateicoties LVC izvirzītajām augstajām kvalitātes prasībām, kā arī modificētajiem bitumena savienojumiem un ceļu būvē izmantotajām modernajām tehnoloģijām, jaunbūvētajos ceļos neveidojas rises.
Taču J. Lange arī atzina, ka apmēram 5% pārbaužu tiek konstatētas neatbilstības specifikāciju prasībām. Biežākās neatbilstības ir minerālā materiāla graudu izmēros, kā arī konstruktīvo kārtu sablīvējumā, kas rodas nevienmērīga grunšu sastāva, mitruma un blīvēšanas procesa rezultātā. Savukārt asfaltbetonam transportēšanas un ieklāšanas laikā var rasties temperatūras atšķirības, kas arī atstāj ietekmi uz sablīvējumu un līdzenumu. Ceļu būvniecībā pielietojamo materiālu ražošanas procesiem Eiropas standarti nosaka augstas prasības. Tam vajadzētu nodrošināt, ka tirgū nonāk tikai atbilstoši būvizstrādājumi, tomēr prakse liecina, ka izejmateriāli un izstrādājumi ne vienmēr atbilst ražotāju deklarētajām īpašībām. Tādēļ LVC ņem paraugus arī karjeros un asfaltbetona rūpnīcās, kā arī pārbauda ceļa aprīkojumam paredzēto izstrādājumu atbilstību.
Neatbilstības būvniekiem ir jālabo par saviem līdzekļiem. Ja ir konstatēti neatbilstoši būvizstrādājumi, LVC aizliedz pielietot tos būvdarbos. Ja neatbilstības tiek konstatētas darba veikšanas procesā, tad LVC pieprasa tās nekavējoties novērst. Gadījumos, kad neatbilstības tiek konstatētas jau paveiktam darbam, būvniekiem tiek uzdots pārtaisīt darbus pilnībā vai arī daļēji, piemēram, uzklāt papildu asfaltbetona kārtu. Ceļu būvē garantijas laiks ir pieci gadi, taču problēmu gadījumā tas var tikt pagarināts.