Pa valsts a/s Latvijas dzelzceļš sliedēm ar šā un privāto uzņēmumu lokomotīvēm pārvadāts 24,1 miljons tonnu kravu, kas veido 80,2% no pagājušā gada pirmajā pusē pārvadāto kravu apjoma.
Pusgada rādītāji jau šķiet pietiekami labs raksturojums visam gadam. Pēc šā gada 1. ceturkšņa -20,6% kravu apgrozījumā varēja tikai cerēt uz atlikušā apjoma stabilizāciju, nevis krituma turpināšanos. Tagad jau var sacīt, ka cerības piepildījušās. 1. ceturkšņa -20,6% pārgājuši 1. pusgada -19,8%, kas nozīmē, ka katrs 2. ceturkšņa mēnesis devis kaut vai tikai mikroskopisku, bet atvirzīšanos uz augšu jeb projām no gada sākuma minimuma.
Kopējo apjoma samazinājumu diktē kravas ar vislielāko pārvadājumu apjomu. Pirmajā vietā palikusi nafta un tās produkti, kas pēc pārvadājumu sarukuma par 23,4% atstājuši 9,47 miljonus tonnu. Pēc sarukuma par 32,4% ar 7,12 miljoniem atlikušo tonnu otrajā vietā palikušas ogles. Tikai nedaudz par 2,6% samazinājies pārvadāto minerālmēslu apjoms, taču 2,02 miljoni tonnu jau atstāj jūtami mazāku ietekmi uz kopējo pārvadājumu apjomu.
Dzelzceļa pārvadāto kravu daudzveidība ir visai plaša, taču tai ir ierobežota ietekme uz kravu pārvadājumu kopapjomu. Piemēram, šā gada pirmajā pusē Latvijā pārvadāto kravu sarakstā parādījies pilnīgi jauns ieraksts par dzelzsrūdu, kas devusi 272 tūkstošus tonnu kravu. Pavisam nesenajā piecu mēnešu kravu apgrozījumu sarakstā uzmanību piesaistīja procentuālā ziņā brīnumus ar +75,6% rādījušais cukurs, taču šādā veidā sasniegtais kopapjoms bija tikai 79 tūkstoši tonnu. Pārvadājumu apjomam pieaugumu bija devuši arī graudi un milti.
Ar pieauguma straujumu un apjoma solīdumu izceļas melnie metāli. Ja piecu mēnešu pārskatā tie figurēja ar +30,4% un 781 tūkstoti tonnu, tad pusgada pārskatā tiem jau pienākas +41,7% un 928 tūkstoši tonnu. Kokmateriāliem +14,4% un 820 tūkstoši tonnu.
Citā dalījumā pēc pārvadājumu virzieniem noteicošie ir importa pārvadājumi no Latvijas robežām uz pieostu stacijām, kur kravas pārņem ostu uzņēmumi. To apjomā pēc sarukuma par 18,6% palikuši 21,35 miljoni tonnu kravu. Samazinājies arī pretējā virzienā ejošo eksporta kravu apjoms. Mazās bāzes dēļ kopējo tendenci nemaina iekšzemes pārvadājumu apjoma pieaugums par 20,4% pret pagājušā gada pirmo pusi.