FKTK pērn veica 47 finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku klātienes pārbaudes

© f64.lv

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pagājušajā gadā veica 47 tirgus dalībnieku klātienes pārbaudes, tai skaitā 31 pārbaude veikta bankās.

Viena klātienes pārbaude notika apdrošināšanas sabiedrībā, trīs bija apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru (juridisko personu) tematiskās pārbaudes, veiktas arī trīs krājaizdevu sabiedrību pārbaudes, trīs maksājumu iestāžu pārbaudes, viena alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka pārbaude un trīs pārbaudes privātajos pensiju fondos. Ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas jomā tika veiktas divas klātienes pārbaudes, teikts FKTK publicētajā pārskatā par darbu 2015.gadā.

Lai izvērtētu finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbības atbilstību Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasībām, FKTK 2015.gadā veica sešas klātienes pārbaudes bankās, divas pārbaudes, kas saistītas ar maksājumu iestāžu uzraudzību, un trīs pārbaudes krājaizdevu sabiedrībās. FKTK 2015.gadā veica arī plānotās klātienes informācijas sistēmu pārbaudes sešās bankās, no tām vienā pārbaude veikta Vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros, vienā apdrošināšanas sabiedrībā un četrās maksājumu iestādēs.

Pagājušais gads bija pirmais pilnvērtīgas dalības gads Vienotajā banku uzraudzības mehānismā, kas ieviesa izmaiņas līdz tam īstenotajā Latvijas kredītiestāžu uzraudzības modelī. Lai nodrošinātu Vienotā uzraudzības principu ieviešanu, FKTK 2015.gadā turpināja pārskatīt un pilnveidot uzraudzības metodes, ņemot vērā citu valstu uzraudzības praksi un Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteiktos uzraudzības kvalitātes standartus. Atbilstoši Vienotā uzraudzības mehānisma regulējumam 2015.gadā trīs Latvijas bankas tika pakļautas tiešai ECB uzraudzībai, līdz ar to šīm bankām saistošie FKTK uzraudzības procesi pērn tika pilnībā integrēti ECB kopējā uzraudzības programmā.

Pārskatā teikts, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā 2015.gadā bija būtiskas izmaiņas gan normatīvajā bāzē, gan banku atbilstības uzraudzības procesos, gan FKTK veiktās šīs jomas uzraudzības funkcijas nodrošinājumā.

FKTK 2015.gadā veica intensīvu banku darbības neklātienes uzraudzību un monitoringu, kas balstās uz banku regulāri iesniegto pārskatu analīzi un uz vairāku papildu operatīvo pārskatu, informācijas un ziņojumu par banku darbību analīzi. Bankas tika aicinātas arī prezentēt FKTK daļu no operatīvās informācijas.

Pērn FKTK redzeslokā joprojām bija banku korespondējošo kontu atlikumi un to pieejamība. Kā papildu uzraudzības rīks tika izmantots FKTK izstrādātais stresa tests, kura ietvaros bankas izvērtēja nozīmīgāko korespondējošo attiecību pārtraukšanas iespējamo ietekmi uz bankas biznesa modeli, pelnītspēju un spēju ievērot regulējošās prasības. FKTK vērtēja banku sadarbības ar korespondējošajām bankām kvalitāti un mudināja pievērst uzmanību korespondējošo attiecību diversifikācijas jautājumiem.

FKTK sadarbībā ar Latvijas Banku turpināja regulāri veikt kredītriska un likviditātes riska stresa testus. Kredītriska stresa testi tika veikti, ņemot vērā makroekonomiskās prognozes, un stresa testa rezultāti tika izmantoti, lai noteiktu iespējamos kredītportfeļa zaudējumus dažādos ekonomikas attīstības scenārijos un ar dažādiem pieņēmumiem, lai novērtētu banku spēju absorbēt minētos zaudējumus. Tika veikti likviditātes riska stresa testi. Šo stresa testu ietvaros tika analizēti vairāki banku klientu rīcības scenāriji un banku spēja nodrošināt klientu prasību savlaicīgu izpildi.

Saglabājoties ģeopolitiskajai spriedzei Krievijā un Ukrainā kā vienam no banku darbības ārējo vidi ietekmējošiem faktoriem, FKTK tikās gan ar bankām, gan ar auditorkompāniju, kuras veic banku gada pārskatu revīziju, pārstāvjiem, lai pārrunātu šo notikumu ietekmi uz Latvijas banku darbību. FKTK izstrādāja un vairākas reizes gada laikā veica stresa testu, apskatot visas bankas. Atbilstoši stresa testu rezultātiem FKTK nepieciešamības gadījumā sāka dialogu ar bankām par to plāniem kapitāla pietiekamības uzturēšanai atbilstošā līmenī, kā arī par likviditātes nodrošināšanas plāniem ārkārtas situācijās un nepieciešamību samazināt banku ekspozīciju pret atsevišķām valstīm. Vienlaikus banku uzmanība tika vērsta uz to biznesa modeļu ilgtspēju un darbības stratēģiju dzīvotspēju.

2015.gadā FKTK veica 30 pārbaudes bankās, kurās īpaša uzmanība tika pievērsta kapitāla pietiekamības novērtēšanai, kreditēšanas procesam, kā arī risku vadības funkcijām. Pārbaužu laikā konstatētie trūkumi un neatbilstības tika pārrunātas ar banku vadību, tika saskaņoti pasākumu plāni nepieciešamajiem uzlabojumiem.

Bankas, paplašinot sniegto pakalpojumu klāstu, piedāvā e-komercijas pakalpojumus, tostarp nodrošina karšu maksājumu apstrādi, tāpēc pērn veikta klātienes pārbaude bankā ar mērķi novērtēt bankas sadarbībai ar maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm un interneta tirgotājiem piemītošos riskus un bankas lietoto metožu šo risku pārvaldīšanai kvalitāti, pietiekamību un atbilstību tās darbības apmēriem, kā arī novērtēt bankas darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām. Saistībā ar plānoto e-komercijas pakalpojumu sniegšanu tika izvērtētas trīs banku iesniegtās procedūras sadarbībai ar maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm un interneta tirgotājiem.

Astoņas no pērn veiktajām banku klātienes pārbaudēm veiktas ar mērķi novērtēt banku kredītportfeļa kvalitāti un kredītriska pārvaldīšanu. Pārbaudes aptvēra 14,3% no banku sektora kopējā kredītportfeļa.

Lai kontrolētu banku piesaistīto noguldījumu, kas ir būtisks to resursu avots, izmaiņu tendences, FKTK pērn turpināja pieprasīt bankām ik dienu sniegt operatīvo informāciju par noguldījumu dinamiku.

Konstatējot paaugstinātu risku uzņemšanos, pērn 14 bankām tika noteikts pienākums uzturēt augstāku likviditātes līmeni nekā minimālās likviditātes prasības.

FKTK 2015.gadā turpināja pastiprināti vērtēt banku finanšu instrumentu portfeļus un ņēma tos vērā, veicot stresa testus, lai pārliecinātos, ka banku pieeja, palielinot ieguldījumus finanšu instrumentos, ir pietiekami piesardzīga un tas tiek veikts pakāpeniski. Tāpat FKTK sekoja līdzi, vai finanšu instrumenti tiek piesardzīgi atspoguļoti finanšu pārskatos, kā arī tika vērtēta esošo vērtspapīru likviditāte.

Piecās bankās, kurās 2015.gadā tika veiktas klātienes pārbaudes, īpaša uzmanība tika pievērsta tirgus riskam pakļauto pozīciju pārbaudei. Tika pārbaudīti 52,9% no visa akciju un parāda vērtspapīru portfeļa.

FKTK pērn vairākām bankām piemēroja Kredītiestāžu likumā paredzētās sankcijas. FKTK izteica vienas bankas atsevišķiem valdes locekļiem brīdinājumu par Kredītiestāžu likuma prasību pārkāpumu, izteica vienas bankas akcionāriem brīdinājumu par Kredītiestāžu likumā noteikto pienākumu nepildīšanu. Uzraugs piemēroja vienai bankai naudas sodu 35 000 eiro apmērā par nepilnībām bankas iekšējās kontroles sistēmā un piemēroja divām bankām naudas sodu 55 000 eiro un 105 000 eiro apmērā par pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā.

FKTK pērn arī piemēroja vienai bankai naudas sodu 2 016 830 eiro apmērā un tās amatpersonām naudas sodu no 8000 līdz 96 000 eiro par trūkumiem bankas iekšējās kontroles sistēmā un pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā, kā arī atsauca no amata valdes locekļus.

FKTK pērn izvirzīja četrām bankām papildu prasības kredītriska jomā.

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais