Ārlietu ministrs: Esam ieinteresēti, lai situācija Afganistānā būtu stabila

© SCANPIX

Latvija ir ieinteresēta, lai situācija Afganistānā būtu stabila, aģentūrai LETA pauda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).

Rinkēvičs skaidroja, ka Ārlietu ministrijā ir iezīmēts zināms attīstības sadarbības finansējums gan Afganistānai, gan Centrālāzijas valstīm tās tuvumā, lai atbalstītu ekonomikas nozares.

"Es pilnībā piekrītu tiem, kas saka, ka mēs nedrīkstam aizmirst par Afganistānu - situācija tur vēl joprojām ir saspringta un bīstama," komentēja ministrs.

Viņš uzsvēra, ka arī Latvijai ir tieša interese, lai situācija tur uzlabotos, jo tostarp migrācijas līmenis no Afganistānas "ir numur divi pēc Sīrijas".

"Mēs esam ieinteresēti, lai situācija Afganistānā būtu stabila, lai nebūtu destabilizācijas reģionā, kas var ietekmēt valstis, kas ir arvien tuvāk mums," norādīja Rinkēvičs.

Ministrs uzsvēra, ka tāpēc ir jāturpina atbalsts Afganistānai arī pēc 2017.gada visās iespējamajās plaknēs. "Šis samits ir būtisks, lai pagarinātu visu atbalstu programmu Afganistānai," minēja Rinkēvičs.

Latvija turpinās sniegt atbalstu Afganistānai, šodien pauda aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS). Viņš informēja, ka šodien NATO samitā Varšavā tika apstiprināta deklarācija, kas paredz, ka alianse turpina apmācības operāciju "Resolute Support" Afganistānā pēc 2016.gada, sniedzot ieguldījumu drošības un stabilitātes sekmēšanā šajā valstī.

Deklarācija apliecina, ka NATO turpinās Afganistānas drošības sektora iestāžu apmācību un konsultēšanu, sekmēs NATO un Afganistānas politisko dialogu un praktisko sadarbību, kā arī atbalsta sniegšanu Afganistānas Nacionālo drošības spēku uzturēšanai.

Bergmanis informēja, ka NATO samita lēmuma kontekstā Latvija turpinās 2012.gadā uzsākto dalību Afganistānas Nacionālo drošības spēku atbalsta fondā, sniedzot ikgadēju finansiālu ieguldījumu fondā 500 000 ASV dolāru apmērā no 2018. līdz 2020.gadam, par ko Ministru kabinets vienojās īsi pirms samita.

"Resolute Support" darbību sāka 2015.gada 1.janvārī.

Latvijā

Biežākais mediju ētikas kodeksa pārkāpums, ko savos atzinumos konstatējusi Latvijas Mediju ētikas padome (LMĒP), bijis godprātības principa neievērošana, liecina LMĒP pārskats par mediju ētikas kodeksa piemērošanas praksi, izskatot piecu gadu laikā saņemtās sūdzības.

Svarīgākais