IZM: nepieciešama diskusijas ar augstākās izglītības iestādēm par iestājpārbaudījumu saturu

Eksāmenu diferencēšanas iespēja ir skatāma kontekstā ar jaunā kompetencēs balstītā izglītības satura izveidi, vienlaikus pārskatot pārbaudījumu sistēmu gan attiecībā uz centralizētajiem eksāmeniem, gan diagnosticējošiem darbiem, aģentūra LETA uzzināja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Tāpat līdztekus ir nepieciešamas diskusijas ar augstākās izglītības iestādēm par iestājpārbaudījumu saturu un nepieciešamību.

Ir plānots sākt arī izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveidi, kā arī paredzēts risināt pārbaudījumu jautājumus.

Ministrijā uzsvēra, ka katra skola mācību procesā ir tiesīga pati iniciēt savus iekšējos papildu pārbaudījumus, kā to dara, piemēram, Rīgas Valsts 1.ģimnāzija ar matemātikas pārbaudījumiem. Proti, bez obligāti noteiktajiem pārbaudījumiem katrai skolai ir izstrādāta sava mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība, kur iespējams noteikt arī papildu pārbaudījumus dažādos mācību priekšmetos. Šo iespēju jau paredz normatīvie akti par pamatizglītības un vispārējās izglītības standartu.

LETA jau ziņoja, ka, ņemot vērā zemos centralizētā eksāmena matemātikā rezultātus, būtu nepieciešams domāt par centralizētā eksāmena matemātikā diferencēšanu atkarībā no skolas tipa, pārliecināta Latvijas Matemātikas skolotāju apvienības prezidente Rudīte Andersone.

Patlaban matemātikas eksāmens ir vienāds visiem skolēniem visos izglītības iestāžu tipos. Tas nozīmē, ka vienādu eksāmenu kārto gan, piemēram, skolēns, kas vidusskolā mācās matemātikas novirziena klasē, šo mācību priekšmetu nedēļā apgūstot sešas mācību stundas, gan arī profesionālās izglītības, vakarskolu audzēkņi, kuriem minēto matemātikas stundu skaits nedēļā ir teju divreiz mazāks.

Viņa norādīja, ka atšķirīgais mācību stundu skaits galu galā būtiski ietekmē zināšanas, kā arī eksāmenā uzrādīto rezultātu. Andersone nenoliedza, ka skolēnu vispārējais zināšanu līmenis krītas un tas vērojams arī, stājoties augstskolā.

"Eksāmenu diferencēšana būtu godīga attiecībā pret pašiem eksāmenu kārtotājiem. Būtu tikai pareizi, ja eksāmenā izglītojamajam tiktu prasīts atbilstoši tam, kas tika mācīts," sacīja Andersone.

Kā ziņots, centralizētajā eksāmenā matemātikā 12.klases skolēniem šogad vidēji izdevies sasniegt tikai 36,2% rezultātu, liecina Valsts izglītības satura centra apkopotā informācija.

Šogad matemātikas eksāmenā vidēji valstī uzrādītais rezultāts, salīdzinot ar 2014./2015.mācību gadu, kad vidēji uzrādīts 43,6% rezultāts, krities par 7,4%.

Matemātikas eksāmenā šogad, tāpat kā pērn, uzrādīts zemākais rezultāts visu eksāmenu vidū.