Šodien Varšavā sākas NATO samits, kuru no tā gaidāmo lēmumu dēļ daudzi uzskata par vēsturisku, jo Baltijas valstīs un Polijā tā rezultātā tiks izvietoti lielāki sabiedroto spēki. Taču eksperti brīdina – nevajag ieslīgt pašapmierinātībā, jo darbs valsts drošības labā ar to nebeidzas.
Jau vēstīts, ka NATO militārās komitejas sanāksmē alianses dalībvalstu komandieri bija vienisprātis, ka atturēšanas un aizsardzības nolūkos Baltijas valstīs un Polijā nepieciešams veidot četras sabiedroto bataljona līmeņa kaujas grupas.
Rezultātā NATO vadība pieņēma lēmumu par četru NATO kaujas grupu izveidošanu un izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā. Varšavas samitā šis lēmums jāapstiprina. Saskaņā ar NATO standartiem alianses bataljona līmeņa kaujas grupu veido 500 līdz 1000 karavīru.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis atzīst: «Ir ļoti svarīgi, ka Baltijas valstīs un Polijā izvietos daudznacionālu NATO spēku bataljonus, kam ir liela nozīme reģiona drošības stiprināšanā ilgtermiņā.» Arī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, uzsverot gaidāmo lēmumu nozīmi, akcentē: «Mums ļoti svarīga būs alianses klātbūtnes pastiprināšana alianses austrumu flangā. Par jebkuru samitu saka, ka tas ir vēsturisks, bet šoreiz mums tas būs ļoti, ļoti nozīmīgs un ilgstošā periodā ietekmēs mūsu valsti.»
Eiforijai nav pamata
Kopumā gaidāmās sabiedroto klātbūtnes dēļ vērojama zināma eiforija, bet Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs Andris Sprūds brīdina, ka Latvijai pēc vēsturiskajiem lēmumiem nav pamata atslābināties un uzskatīt, ka visi ar mūsu drošību saistītie jautājumi ir atrisināti.
«Nekas ar šo samitu nebeidzas, jo principā, realizējoties sliktākajam scenārijam, jau pēc gada šos lēmumus var nerealizēt. Tas ir mazticams scenārijs, bet tas nozīmē, ka mājas darbus ir jāturpina pildīt,» brīdina eksperts un uzsver, ka Latvijai ne tikai jāturpina darbs pie divu procentu no iekšzemes kopprodukta novirzīšanas aizsardzībai, bet jāveltī visas pūles, lai šie līdzekļus iztērētu adekvāti.
«Mums ir jāpierāda, ka Latvija ir pilnvērtīga organizācijas dalībvalsts, ka neesam par mata tiesu sliktāki par vecajām dalībvalstīm. Beigu beigās aizstāvība un solidaritāte ir galvās, nevis papīros, un vai kādam būs vēlme iestāties par valsti, kas šķiet tāla un nevajadzīga,» skaidro institūta vadītājs.
A. Sprūds arī atgādina, ka intensificētā sabiedroto klātbūtne Latvijā nenozīmē, ka lielās valstis neturpinās savstarpējo spēli, kuras mērķu sasniegšanai var tikt upurētas mazo intereses. «Nevajag sacerēties, ka visi nokļūsim zināmā nirvānā, ka lielo valstu spēles beigušās. Stāsts turpinās, ģeopolitika ir atpakaļ. Lielie spēlēs savas spēles, un situācija ir diezgan nestabila,» pragmatisks ir eksperts.
Saimnieciski izaicinājumi
Par to, ka līdz ar sabiedroto ierašanos valstij būs jātiek galā ar jauniem izaicinājumiem, brīdina arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis.
«Būs jāskatās, cik mēs esam gatavi uzņemt šos sabiedrotos. Būs jāveido infrastruktūra un viss pārējais. Budžetā mums ir nauda, lai izpildītu uzņemošās valsts uzdevumus, taču tas ir saistīts ar celtniecību. Tas viss prasa saskaņošanu. Ja parastā būvniecība jau ir birokrātiska, tad šajā gadījumā tā vēl būs saistīta ar valsts noslēpumu,» par iespējamajiem sarežģījumiem, uzņemot sabiedrotos, saimnieciski spriež A. Latkovskis.
Vienlaikus viņš ļoti atzinīgi vērtē faktu, ka izvietot savus spēkus Krievijas pierobežā piekrituši arī Vācijas bruņotie spēki un Kanāda.
«Vācieši vienmēr bijuši rezervēti, bet tagad viņi paziņojuši par savu klātbūtni Lietuvā. Tas ir nozīmīgi, ņemot vērā pēckara Vācijas īpašās ārpolitiskās attiecības ar Krieviju. Tam viņi ir tikuši pāri, un tas, ka viņi būs Lietuvā, nevis kādi citi, ir svarīgi arī mums,» par Vācijas izlēmību dot spēcīgu signālu mūsu austrumu kaimiņam apmierināts ir A. Latkovskis.
Jāuzlabo reaģēšanas spējas
Savukārt bijušais aizsardzības ministrs, Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks, nenoliedzot turpmāko darbu nozīmi Latvijas aizsardzības stiprināšanā, uzsver, ka tikai pirms dažiem gadiem NATO apņemšanās paplašināt savu klātbūtni nebija iespējama, tāpēc šis samits nenoliedzami esot dēvējams par vēsturisku.
«Ar šo NATO samitu Latvijai un Baltijas valstīm tomēr ir noslēdzies viens ļoti nozīmīgs diplomātiskās un politiskās darbības posms. Pirms diviem trim gadiem mums būtu ļoti grūti dabūt šādu rezultātu, uz kuru esam ilgi aicinājuši. Vēl nesen neviens nerunāja par Vācijas karavīru iesaistīšanos vai dalību šeit,» saka politiķis, kas atzīst, ka pēc samita Latvija nedrīkst atslābināt savas prasības un diplomātiem jāturpina virzīt valsts intereses.
«Mums būs ļoti nopietni jāstrādā pie NATO spēju uzlabošanas visā Baltijas jūras reģionā. Bez spēju nostiprināšanas - operatīvajā redzējumā - mēs esam izolēta sala,» saka A. Pabriks.