Diviem afgāņu vīriešiem, kuri trešdienas vakarā saņēma ziņu, ka viņus izraidīs uz Igauniju, un kuri uzreiz pēc tam paziņoja par bada streiku, nācās jau ceturtdien pamest Latviju. Valsts robežsardze tos nogādāja igauņu kolēģiem.
Afgāņu vīrieši pērnā gada oktobrī tika aizturēti Rīgas autoostā, lai noskaidrotu viņu personības, un tika ievietoti nelegālo imigrantu centrā Olainē. Taču tur vīrieši pieprasīja patvērumu Latvijai un tika nogādāti patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā Mucenieki. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka palīgs Andrejs Rjabcevs Neatkarīgajai stāsta, ka patvēruma pieteikuma izskatīšanas procesā noskaidrojās – Afganistānas pilsoņi ieradušies Latvijā no Igaunijas, to apstiprināja izmeklēšanas gaitā iegūtie pierādījumi – čeks par taksometra pakalpojumu izmantošanu. Ar to patvēruma meklētāji bija atbraukuši uz Latviju. "Šādā gadījumā darbojas Dublinas regula, kas nosaka patvēruma pieteikumu izskatīšanu Eiropas Savienības valstīs," stāsta A. Rjabcevs. Proti, patvēruma pieteikumu izskata tā ES valsts, kura bijusi pirmā, kurā ieceļojis trešās valsts pilsonis. Igaunijas varas iestādes piekrita uzņemt atpakaļ afgāņu ieceļotājus un izskatīt viņu pieteikumu. "No jauna viņiem nebūs jālūdz patvērums, jo to un citus dokumentus mēs igauņu pusei nosūtām," skaidro PMLP speciālists.
Bada streiku afgāņi uzsāka brīdī, kad saņēma PMLP lēmumu par izraidīšanu no Latvijas, – abi vīrieši stāvēja ārā pie Muceniekiem un apgalvoja, ka badosies. Mucenieku darbiniekiem nav iespējams piespiest afgāņus pārtraukt savu bada streiku vai piespiedu kārtā likt viņiem ēst. Lai gan PMLP lēmums paredzēja, ka uz Igauniju afgāņi jānogādā sešu mēnešu laikā, vīrieši robežsardzei tika nodoti jau pēc dienas. Tas arī pārtrauca abu vīrieši badošanos.
Pēc Neatkarīgās rīcībā esošās informācijas, Afganistānas pilsoņi vēlējušies tieši Latvijā prasīt patvērumu, jo viņiem bijusi informācija par Latviju un to, ka te jau uzturas personas no Afganistānas. Tomēr to PMLP ne apstiprina, ne noliedz, jo iestādei nav ziņu, vai Latvija ir bijusi galamērķis patvēruma meklētājiem. "Visādā ziņā viņi noteikti nevēlējās nokļūt Krievijā un atgriezties Afganistānā," zināja stāstīt A. Rjabcevs. Tas nozīmē, ka, iespējams, Igaunijā viņi bija nonākuši no Krievijas.
Patvēruma meklētāju centrā Mucenieki pašlaik dzīvo 27 patvēruma meklētāji, kā arī četras personas ar alternatīvo statusu, jo viņi nomā istabiņas. Pagājušā gada laikā patvērumu Latvijā lūdza 52 personas, bēgļa statuss, kas dod tādas pašas tiesības kā Latvijas iedzīvotājiem, tika piešķirts pieciem cilvēkiem, bet alternatīvais statuss, ko parasti piešķirt uz kādu noteiktu laiku, piešķirts sešiem. Pagājušajā gadā ievērojams skaits cilvēku, pat viena ģimene ar septiņiem bērniem, bija tieši no Afganistānas.