NATO spēki Austrumeiropā tiks palielināti tā, lai atturētu Krieviju no iespējamās agresijas, bet neradītu šai valstij apdraudējuma sajūtu, šādu viedokli Latvijas Radio pauda Latvijas vēstnieks NATO Indulis Bērziņš.
Taujāts, vai vienošanās par četru bataljonu izvietošanu nebija minimālais kopsaucējs, par kuru NATO valstis spēja vienoties, Bērziņš noliedza, ka Latvija būtu gribējusi ļoti daudz, bet iedots būtu salīdzinoši maz.
Aptuveni 4000 karavīru Austrumeiropas valstīs nolemts izvietot, jo šādu spēku apjomu esot ieteikuši militārie eksperti, kuru skatījumā tas esot optimāls spēku apjoms atturēšanas politikai, proti, no vienas puses tas ir signāls Krievijai, bet no otras - spēki nav tik lieli, lai Krievija varētu tos uztvert kā draudus sev, stāstīja Bērziņš.
Arī Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš (V) LTV "Rīta panorāmā" uzsvēra, ka galvenais spēku izvietošanas mērķis ir atturēšana, nevis karš.
Pēc politiķa domām, svarīgākais ir nevis papildus militāro spēku skaits, bet gan tas, ka tie būs daudznacionāli, kas nozīmē, ka visas NATO valstis ir gatvas iestaisīties reģiona drošības stiprināšanā.
Bērziņš atzīmēja, ka Latvijai arī būs jāspēj šos spēkus uzņemt, tāpēc bija jāvērtē arī mūsu valsts finansiālās iespējas.
Savukārt vaicāts, vai šajā jautājumā bija vienprātība, Bērziņš apgalvoja, ka viņu pašu esot pārsteidzis, cik liela bijusi vienotība par būtiskajiem jautājumiem. Diskusijas bijušas vien par to, kā labāk panākt kopēju pozitīvu rezultātu.
Kā pieļāva vēstnieks, iespējams, kā nevienprātība tiek traktēts tas, ka ir valstis, kas uzsver NATO dialoga nepieciešamību ar Krieviju. Bērziņš uzskata, ka tā ir gana pamatatota prasība, jo NATO ir aizsardzības organizācija un negrib karot ar Krieviju.
Arī Kalniņš atzīmēja, ka NATO nedrīkst saraut visas saites ar Krieviju. Taujāts, ko viņš sagaida no NATO - Krievijas sanāksmes, politiķis atzina, ka īsti nezina - viņš cer, ka no Krievijas nāks kādi jauni pozitīvi signāli, tomēr pēdējā laikā nekas tamlīdzīgs nav dzirdēts.
Bērziņš atgādināja, ka Baltijai svarīgākais NATO samita jautājums ir par spēku stiprināšanu Austrumeiropas reģionā, taču tajā tiks skatīti arī citi būtiski jautājumi - par bēgļiem un terorisma ierobežošanu. Tāpat ļoti svarīgs ir arī NATO un ES gaidāmais sadarbības līgums, kas ļaus efektīvāk vērsties pret draudiem, cīņai pret kuriem resursus velta abas organziācijas.