Pašvaldībām atvēlēs 44,4 miljonus eiro sociālo pakalpojumu infrastruktūras attīstīšanai
Pašvaldībām no 2017.gada trešā ceturkšņa sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras attīstīšanai būs pieejami 44,4 miljoni eiro, aģentūru LETA informēja Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Marika Kupče.
Plānots, ka no 2017.gada trešā ceturkšņa pašvaldības vai to izveidotās iestādes, kas pilda pašvaldības deleģētos uzdevumus, varēs iesniegt projektus, lai savās teritorijās attīstītu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamo infrastruktūru. Projektu īstenošana līdz 2022.gada decembrim notiks ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļu atbalstu. Kopumā no 44,4 miljoniem eiro 37,7 miljoni eiro būtu ERAF finansējums, bet 6,6 miljoni eiro - nacionālais finansējums.
LM norāda, ka, izveidojot pašvaldībās atbilstošas vietas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai, pilngadīgi cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem retāk nonāks ilgstošās aprūpes institūcijās un varēs sākt neatkarīgu dzīvi ārpus tām, ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem būs nodrošināta iespēja augt ģimeniskā vai tai pietuvinātā vidē, savukārt bērniem ar funkcionāliem traucējumiem - saņemt aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus pašvaldībā.
Lai īstenotu minēto, paredzētas divas projektu iesniegumu atlases kārtas. Plānots, ka pirmajā projektu iesniegumu atlases kārtā projektus varēs izstrādāt un iesniegt tikai pilsētas, kas noteiktas kā nacionālās nozīmes attīstības centri. Tās ir deviņas valsts lielās pilsētas - Rīga, Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Valmiera un Ventspils. Savukārt otrās projektu iesniegumu atlases projektus varēs iesniegt 21 pašvaldība, kas noteikta kā reģionālās nozīmes attīstības centrs, kā arī pārējās pašvaldības, kas nav ne nacionālās nozīmes attīstības centri, ne reģionālās nozīmes attīstības centri.
Pašvaldībām, kuras iesniegs projektu iesniegumus infrastruktūras attīstībai, ir jābūt sadarbības partneriem pasākumā "Deinstitucionalizācija" un to administratīvajā teritorijā dzīvojošiem cilvēkiem nepieciešamie sociālie pakalpojumi ir jāiekļauj plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plānos.
Pašvaldības varēs iesniegt projektus infrastruktūras attīstībai - jaunu ēku būvniecībai, esošo ēku pārbūvei vai atjaunošanai, ēku aprīkošanai un pielāgošanai - tikai pēc tam, kad plānošanas reģioni būs izstrādājuši deinstitucionalizācijas plānus. Projektu laikā paredzēts nodrošināt vides pieejamības ekspertu konsultācijas un specifiskas darbības vides un informācijas pieejamības nodrošināšanai cilvēkiem ar redzes, dzirdes, kustību un garīga rakstura traucējumiem papildus būvnormatīvos noteiktajam. Piemēram, reljefa virsma un vadlīnijas būvēs, kontrastējošs krāsojums pie līmeņu un virsmu maiņas, marķējumi un piktogrammas, aizsargmargas, automātiski veramas durvis un citas darbības.
Kopumā laikā līdz 2022.gada decembrim plānots izveidot un/vai labiekārtot 654 bērnu aprūpei ģimeniskā vidē paredzētās vietas un 2100 vietas sabiedrībā balstītu pakalpojumu sniegšanai cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.
Iepriekšminēto paredz projekts, kurš vēl jāapstiprina valdībā.