Politiķi nav ar mieru izglītības reformai trūkstošos līdzekļus rast no drošības budžeta

© F64

Finanšu ministrijai (FM) sadarbībā ar pārējiem valdības partneriem būtu jāpiedāvā iespējamie risinājumi saistībā ar trūkstošajiem līdzekļiem pedagogu atalgojuma reformai, tomēr šo finansējumu nedrīkst rast uz drošības līdzekļu rēķina, - uzskata valdošās koalīcijas politiķi.

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) kā politiskais spēks, no kura nāk Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), valsts budžeta veidošanā iesaistīsies ļoti atbildīgi, aģentūrai LETA sacīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Politiķis gan arī norādīja, ka valdību veidojošie spēki vienmēr ir uzstājuši uz savām prioritātēm, par tām cīnās ministri - būtu naivi domāt, ka tā nenotiks arī šoreiz. Tajā pašā laikā budžets tiks veidots, skaidri zinot nākamā gada ieņēmumu prognozi un, cik liels drīkst būt budžeta deficīts, - tas ir rāmis, ko nedrīkst pārkāpt, uzsvēra Brigmanis. ZZS prioritātes budžetā būs atbilstošas tās atbildībā esošajām jomām.

Atbildot uz jautājumu par pedagogu atalgojuma reformai trūkstošo līdzekļu atrašanu, ZZS frakcijas vadītājs sacīja, ka risinājums kopīgi ir jāatrod valdībai un attiecīgo nozaru ministriju aparātiem. Ministrijām ir jāķeras pie darba un jāmeklē līdzekļi, lai gan politiķis atzīst, ka šis process varētu tikt veikts "ar gariem zobiem". Brigmanis pauda pārliecību, ka nepieciešamos līdzekļus nedrīkst ņemt no aizsardzībai un veselībai atvēlētā finansējuma.

"Vienotības" Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa uzsvēra, ka starp galvenajām nākamā gada valsts budžeta prioritātēm ir izglītība, drošība un veselības aprūpe. No līdzekļu piešķiršanas drošības jautājumu risināšanai atteikties nevar, uzsvēra Āboltiņa. Arī veselības aprūpes joma satrauc ļoti daudzus iedzīvotājus, tāpēc būtu jāvirzās uz priekšu un Veselības ministrijai iespējami ātri jāpiedāvā savs redzējums par veselības aprūpes reformu.

Finansējums pedagogu atalgojuma reformai ir jārod, akcentēja politiķe. Viņa uzskata, ka FM būtu jānāk ar piedāvājumu par iespējamiem risinājumiem šajā situācijā. Tāpat Āboltiņa atgādināja arī finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) iepriekš pausto par ministriju budžetos "atrastajiem" miljoniem.

Arī nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš uzskata, ka pedagogu atalgojuma reformai trūkstošo līdzekļu atrašana ir jāskata kontekstā ar budžeta veidošanu. No finanšu ministres Reiznieces-Ozolas paustā izriet, ka darbs pie valsts budžeta prognožu izveidošanas varētu ļaut iegūt nepieciešamos līdzekļus. Finanšu ministrija tāpat ir norādījusi, ka līdzekļus iespējams iegūt no atbildīgo ministriju rezervēm, skaidroja Bērziņš. Piemēram, uzmanība ir vērsta uz iespēju Kultūras ministrijas budžetā rast apmēram pārsimts tūkstošu eiro ietaupījumu. Šeit darbs ir kultūras ministrei Dacei Melbārdei (VL-TB/LNNK), taču šīs naudas atrašana automātiski vēl nenozīmētu tās novirzīšanu atalgojuma reformas īstenošanai, sacīja VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs.

Vaicāts, kas ir tās nozares, no kurām nedrīkst tikt pārdalīta nauda pedagogu atalgojuma reformas veikšanai, politiķis norādīja uz drošības jomu kā visas koalīcijas prioritāti. Bērziņš atkārtoti uzsvēra, ka pedagogu atalgojuma reforma ir jāīsteno gan vispārējās izglītības jomā, gan attiecībā uz kultūras jomas skolām.

VL-TB/LNNK prioritātes nākamā gada budžetā ir atbilstošas tās pārraudzīto ministriju prioritātēm un prioritāte ir arī demogrāfija, norādīja VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Tas, vai prioritātēm nepieciešamo finansējumu varēs atvēlēt pilnībā vai daļēji, tiks noskaidrots budžeta veidošanas gaitā. Politiķis neizslēdza iespēju, ka augustā koalīcija varētu izveidot budžeta veidošanas darba grupu.

Jau vēstīts, ka valdībai būs jārod skaidrība par kopumā trūkstošo 9,3 miljonu eiro atrašanu pedagogu atalgojuma reformas īstenošanai - 4,5 miljoni papildus no valsts budžeta un 4,8 miljoni, pārdalot Izglītības un zinātnes ministrijas jau piešķirto finansējumu.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais