Nepietiekamā finansējuma dēļ autoceļu sakārtošanas programma šogad netiek izpildīta par 20%, turklāt ap 2019.gadu, kad nebūs pieejami Eiropas Savienības (ES) resursi, neizpilde var sasniegt 40%, šodien Autoceļu padomē atzina uzņēmuma "Latvijas Valsts ceļi" valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.
Valsts autoceļu sakārtošanas programmas valsts budžeta finansējuma neizpilde 2014.gadā bijusi 40 miljoni eiro, 2015.gadā - 20 miljoni eiro, 2016.gadā - 60 miljoni eiro, 2017.gadā tas varētu būt 90 miljoni eiro, bet 2018.gadā - 120 miljoni eiro. Šie apjomi programmai ir prasīti, taču nav piešķirti no valsts budžeta. Kopumā tie ir 330 miljoni eiro.
Satiksmes ministrija (SM) 2017.gadam pieprasījusi papildu finansējumu 191 840 236 eiro apmērā. Vislielākā summa - 150 miljoni eiro - tiks pieprasīti valsts autoceļu sakārtošanas programmai 2014.-2020.gadam. No šiem līdzekļiem 120 miljoni esot uzkrātais iztrūkums no 2014. līdz 2016.gadam.
"Latvijas Valsts ceļu" informācija liecina, ka šogad ES finansējums autoceļiem plānots 173,7 miljoni eiro, nākamgad - 137,7 miljoni eiro, bet 2018.gadā - 96,4 miljoni eiro. 2019. un 2020.gadam tie nav paredzēti.
Lange arī atzina, ka būtiski uzlabojumi kopumā valsts autoceļu tīklā nav sasniedzami ne īsā, ne vidējā termiņā. Viņš uzsvēra, ka, iedibinot valsts ekonomiskajām iespējām atbilstošu pastāvīgu un prognozējamu autoceļu jomas finansēšanas modeli, iespējams izveidot skaidru rīcības programmu valsts un pašvaldību autoceļu uzturēšanai un renovācijai. Tāpat viņš norādīja, ka ES līdzfinansēto projektu realizācija atrisinās problēmas ierobežotā valsts autoceļu tīkla daļā, turklāt ES līdzekļi nav lietojami valsts autoceļu uzturēšanas vajadzībām.
"Latvijas Valsts ceļi" skaidroja, ka ir vairāki situācijas risinājumi, kā izpildīt programmā paredzēto. Piemēram, esot iespējams pagarināt programmas termiņus. Tāpat risinājums būtu meklēt alternatīvus finansējuma avotus vai palielināt līdzekļu piešķiršanas apjomus no valsts budžeta.
Lange atkārtoti uzsvēra, ka jāizstrādā ilgtermiņa autoceļu finansēšanas modelis, kas būtu piesaistīts ceļu lietotāju maksai. Finanšu ministrija gan neesot gatava mainīt situāciju.
Arī biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš norādīja, ka kritisks brīdis nozarē būs pēc diviem gadiem - 2019. un 2020.gadā, kad ES finansējums būs izmantots un šo līdzekļu vairs nebūs. Tas nozīmēšot, ka būvdarbu apjomi samazināšoties trīs reizes. Turklāt cerēt uz valsts budžeta daļas pieaugumu nozarei neesot pamata. Kā skaidroja Bērziņš, Brisele autoceļu programmai 2014.-2020.gadam finansējumu piešķīrusi ar norunu, ka tā tiks izpildīta. Ja tas netiks darīts, esot apdraudēts nākamā finanšu perioda finansējums nozarei. Turklāt nozare 2019. un 2020.gadā piedzīvošot bankrotus un ikgadējie zaudējumi ekonomikai pieaugšot par 880 miljoniem eiro.
Bērziņš ierosināja pārdalīt ES naudu no citām nozarēm, jo daudzas nozares nemaz nespēšot ES naudu apgūt. Priekšroka šo līdzekļu pārdalei tad būtu infrastruktūras projektiem. Otrs risinājums esot valsts aizņēmums, ar kuru finansēt Autoceļu sakārtošanas programmu. Tas nozīmētu no aizdevuma 150 un 180 miljonu eiro atvēlēšana autoceļu būvei 2019. un 2020.gadā.
Kā ziņots, Autoceļu padomes funkcijās ietilpst koordinēt valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldības institūciju un nevalstisko organizāciju darbību autoceļu jomā, kā arī izvērtēt autoceļu uzturēšanas, atjaunošanas un pārbūves finansēšanas modeli atbilstoši valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem. Padomes uzdevums ir arī sniegt priekšlikumus par pasākumiem, kas veicami, lai paaugstinātu autoceļu kvalitāti valstī, sagatavot priekšlikumus saistītu normatīvo aktu projektu izstrādei, kā arī autoceļu stāvokļa izvērtēšana atsevišķos plānošanas reģionos, pašvaldībās un attiecīgu priekšlikumu sagatavošana.
Autoceļu padomes sastāvā ietilpst pārstāvji no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs", Latvijas Ceļinieku asociācijas, Transportbūvju inženieru asociācijas, Latvijas Automoto biedrības, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas, autopārvadātāju asociācijas "Latvijas auto" un Publiskās un privātās partnerības asociācijas. Padomes sastāvā iekļauti arī plānošanas reģionu pārstāvji.