Nodokļu vākšanai vienpadsmit gribētāju
Gribētāju kļūt par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektoru izrādās daudz, ja ņem vērā viņa algu un nepatikšanas, kas par šādu algu draud.
VID pastāvēšanas pārdesmit gadu laikā tam bijuši tikai pieci vadītāji. Divi no viņiem izpelnījās oficiāli izvirzītas apsūdzības kriminālnoziegumos un vēl divi tika cauri ar to, ka par viņiem daudz ko sliktu runāja un rakstīja. Toties viens VID ģenerāldirektors prata klusi un mierīgi atbrīvoties no amata, kuru viņš bija pildījis tikai vienu gadu un vienu mēnesi. Raksturīgi, ka viņš bija vienīgais, kurš amatā tika apmēram tāda konkursa kārtībā, kādu tagad atkal virza Valsts kanceleja.
Starp līdzšinējiem VID ģenerāldirektoriem kā lielais gudrinieks izceļas Kārlis Ketners. Viņš parādījās VID kā tobrīd valdošās partijas Jaunais laiks ieliktenis un mierīgi ļāva sevi aizrotēt uz Finanšu ministriju, lai atbrīvotu vietu Tautas partijas ieliktenim. Tagad K. Ketners ir valsts sekretāres vietnieks Veselības ministrijā, kuras elektroniskā atskaite rāda, ka šā gada maijā tā samaksājusi K. Ketneram 2050 eiro un vēl 30 eirocentus. Formāli tas būtu tikai nedaudz mazāk par apmēram 2300 eiro mēnesī, cik saņems VID ģenerāldirektors, ko Valsts kanceleja cer nolīgt par 3417 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Faktiski K. Ketners tomēr ir desmitiem, ja ne simtiem, reižu labāk atalgots, ja salīdzina viņa reālā darba apjomu un atbildību ar VID ģenerāldirektora darba apjomu un atbildību. Pagaidām VID spēj nodrošināt valstij pietiekami lielus ienākumus, lai valsts un pašvaldības uzturētu tūkstošiem tādu ierēdņu kā K. Ketners. Vēl citos gadījumos valsts algotiem cilvēkiem varbūt patiešām ir vairāk darba, toties vairākas reizes vai desmitiem reižu lielākas algas nekā K. Ketneram izmaksātā un nākamajam VID ģenerāldirektoram apsolītā. Līdz ar to grūti saprast, kas virzījis cilvēkus pieteikties uz VID ģenerāldirektora amatu. Starp pretendentiem iespējami tiklab pilnīgi nejēgas, kā tas cilvēks, par kuru jau ir vienošanās, ka viņu liks amatā un viņam nebūs jādzīvo no algas.
Pagaidām Valsts kanceleja pretendentu uzvārdus neatklāj. Vispirms pretendentu izvērtēšanai izveidotā komisija noskaidros, vai visi iesniegumi jāatzīst par derīgiem pēc tīri formāliem rādītājiem. Tas tikšot darīts «tuvākajā laikā», bet bez konkretizācijas, vai ar to domāta šī nedēļa, vai šis mēnesis utt. Varētu būt tā, ka uzreiz atsijātos mēs neuzzināsim, ja vien kāds no viņiem nesacels traci, bet nemēdz būt arī tā, ka visi pretendenti uz svarīgiem valsts amatiem tiek slēpti līdz pat gala lēmumam par kāda pretendenta iecelšanu amatā.