Palīgs dalījies ar stāstu par pazudušā bērniņa meklēšanu Abragciemā
Naktī no pirmdienas uz svētdienu Engures pagasta Abragciemā apmēram 500 cilvēku meklējuši un veiksmīgi atraduši divus gadus veco puisīti Hugo, kurš pazudis no kempinga.
Viens no šiem palīgiem dalījies ar savu stāstu par tās nakts notikumiem.
"Paldies Dievam par tā cilvēka gaišajām acīm, kurš agrā rīta stundā meža vidū pamanīja mazo kājiņu smiltīs atstātās pēdas un paldies Dievam par tā cilvēka gaišajām acīm, kurš pamanīja sūnās dusošo cilvēkbērnu!
Cauri tumsai, miglai un tādam zvērudārzam, kāds uz ceļa vēl nav redzēts, pietiekami solīdā ātrumā traucamies uz Abragciemu. Bērnu aukle, pusaudzis, sieviete, kurai kā vēlāk atklājās, ir paniskas bailes no ātruma, un es - tirgotājs. Četri svešinieki, kurus savedis kopā palīgā sauciens. Nakts vidū spoži Mersedesi un jau norakstāmas rūsas kaudzes sānu pie sāna sarindojušās gar Kolkas šosejas malām.
Ārā birst ļaudis elpojošās jakās, apdriskātos kamuflāžas vamžos, pašstaigājošos zābakos un pastalās, kuras sāk žļurkstēt pat nepieskaroties rasas pilnajai zālei, ar prožektoriem, kuri var lidmašīnas no debesīm izbakstīt un ar telefonu lukturīšiem, kuri spēj vien pašam tuvāko bedri parādīt. Bagātnieki, melnstrādnieki, iereibuši ballētāji, sapucētas cacas, latvieši, krievi... Visi vienādi, visi vienoti, visi plecu pie pleca, lai palīdzētu svešam bērnam, kuru neesam redzējuši un lielākā daļa no mums arī neredzēs.
Bet ir saukts palīgā, un pied***t siltās gultas, klubā palikušo šmigu un jauno darba nedēļu. Mums jāiet, mums jāmeklē, mums jākrīt papardēm aizaugušās bedrēs, mums jābrien pa meža zvēru sū****, mums ir viens mērķis, mums nav politikas, mums nav Austrumu propagandas, mums nav Rietumu propagandas, mums nav ko dalīt, mums ir mežs un mežam ir Hugo, bet mēs, Latvijas Tauta mežam neatstāsim Hugo, mēs, Latvijas Tauta varam visu, dod tik mums Īsto mērķi.
Bet nāks jauna diena, mēs šķelsimies, mēs kašķēsimies, mēs kurināsim naidu, mums būs politika, mums būs, ko dalīt, mums būs, ko nīst, būsim bagāti un nabagi, būsim pilsētnieki un lauķi, būsim latvieši un krievi...bet dod, dod mums mērķi un mēs atkal būsim Latvijas Tauta. Tas ir mans vēlējums Latvijai simtgadē, iegūt savu Tautu, kura ir vienota savās ikdienas gaitās, kuru nespēj saplosīt ārēji spēki, kura pamana mazas pēdiņas, kuras ved uz lielu laimi..." raksta palīgs.
