Latvijā palielinās masu nekārtību likvidētāju skaitu
Valstī šobrīd masu nekārtību un iekšējo nemieru izcelšanās risks ir zems, taču nākotnē nepieciešams palielināt speciāli apmācītu policistu skaitu, kas spētu šādus nemierus likvidēt, aģentūrai LETA pastāstīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).
Valdība šodien aiz slēgtām durvīm skatīja konfidenciālu Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavoto rīcības plānu par reakciju masu nekārtību un iekšējo nemieru gadījumā. Ministrs pēc valdības sēdes aģentūrai LETA pastāstīja, ka šis ir jauns plāns, kas aizstāj līdzšinējo - 2008.gadā valdībā apstiprināto dokumentu.
Jaunais plāns precizē institūciju sadarbību un lēmumu pieņemšanas procedūru. Plāna mērķis ir to padarīt krietni efektīvāku un operacionālāku. Tāpat plāns paredz iesaistīto pušu struktūrvienību savstarpējo koordināciju, sadarbību un rīcību. Šajā plānā ir minētas visas iekšlietu struktūrvienības, tostarp Valsts policija un Drošības policija, kā arī citi operatīvie dienesti un Aizsardzības ministrija, skaidroja Kozlovskis.
"Nekārtībām var būt lokāls raksturs, piemēram, sporta pasākumos vai koncertos. Ja nekārtībām ir lokāls raksturs, tad var pietikt ar vietējiem resursiem, bet, ja nemieri izceļas plašāki, jāiedarbina plāna pasākumi," skaidroja ministrs.
Kozlovskis ir pārliecināts, ka policistiem, kuri reaģē uz nemieriem, ir jābūt speciāli apmācītiem un ekipētiem. "Ja mēs runājam par atsevišķiem pasākumiem, tad es domāju, ka mums pietiek kapacitātes. Šobrīd nav pamata uzskatīt, ka situācija strauji mainītos un būtu masu nekārtības. Jebkurā gadījumā es uzskatu, ka būtu jāpalielina šo speciāli apmācīto policistu skaits Speciālo uzdevumu bataljonā un līdzīgām struktūrvienībām, varbūt ne tik lielām kā Rīgā, jābūt arī uz vietas reģionos," uzsvēra ministrs.
Lai palielinātu policistu skaitu un atbilstoši tos apmācītu un ekipētu tam būtu nepieciešams papildu finansējums.
"Šobrīd nav pamata bažām, ka šodien un tūlīt būs masu nekārtības, taču pirms desmit gadiem nevarējām domāt, ka būs tādi masu nemieri kā Ukrainā. Mums ir jāņem vērtā pieredze no Ukrainas notikumiem, īpaši izceļot iekšlietu sistēmu," piebilda ministrs.
Jau ziņots, ka plāns nav terminēts, bet ir pastāvīgs rīcības dokuments, atbilstoši kuram Valsts policija kā vadošā iestāde īstenos plānā paredzētos pasākumus sadarbībā ar citām valsts pārvaldes institūcijām.
Plāna nokļūšana valdības darbakārtībā sakrīt ar laiku, kad vēl nesen - jūnija beigās - Valsts policija rīkoja plašas mācības masu nekārtību novēršanā, un šajā pasākumā piedalījās aptuveni 200 kārtības sargi. Pēc mācībām policijas vadība pauda pārliecību, ka ar pašreiz pieejamo likumsargu skaitu un ekipējumu ir iespējams likvidēt masu nemierus.
Policijas pārstāvji gan norādīja, ka Latvijā masu nemieri īsā laikā ļoti reti izveidojas. Policijas praksē kopš neatkarības atjaunošanas bijis vien pāris reižu, kad nācies iesaistīties ar plašiem spēkiem - jau pieminētie Vecrīgas grautiņi un notikumi Bauskā, kad iedzīvotāji bloķēja stratēģiski svarīgu tiltu. Latvijas policisti 2007.gadā palīdzēja arī Igaunijas kolēģiem, likvidējot tā dēvētos Bronzas kareivja nemierus Tallinā.
Policijas vadība gan neminēja, kuras vietas Latvijā ir riskantākās iespējamu masu nemieru izcelšanās dēļ, taču agresīvs pūlis var izveidoties daudzviet - koncertos, sporta pasākumos vai politisku sapulču laikā.