Atjaunīgo energoresursu ražotājiem nosaka iekšējās peļņas normu

Valdība šodien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu noteikt iekšējās peļņas normu 9% apmērā tiem komersantiem, kas ražo elektroenerģiju no atjaunīgajiem energoresursiem (AER) vai augstas efektivitātes koģenerācijā, lai novērstu līdz šim īstenoto komersantu pārsubsidāciju jeb nesamērīgi lielu atbalstu.

EM skaidro - ja konkrētās elektrostacijas iekšējās peļņas norma būs virs 9%, tad ministrija, izmantojot cenas korekcijas koeficientu, samazinās attiecīgajai elektrostacijai izmaksājamo obligātā iepirkuma summu.

Valdība šodien atbalstīja noteikumus par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā, un noteikumus par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot AER, un cenu noteikšanas kārtību. Abos noteikumos paredzētas izmaiņas esošajos atbalsta nosacījumos komersantiem, kas ražo elektroenerģiju no AER un augstas efektivitātes koģenerācijā.

EM ieskatā, iekšējās peļņas normas ieviešana sniegs iespēju salīdzināt atdevi no dažādiem elektrostaciju projektiem visā atbalsta periodā. Papildus tam šī metode ļaus veikt izvērtējumu par dažādu vienas tehnoloģijas elektrostaciju ražošanas izmaksām un modelēt nākotnes projekcijas attiecībā uz šādu elektrostaciju attīstības iespējām pēc atbalsta perioda beigām.

Lai nodrošinātu obligātā iepirkuma cenu nesamazināšanos zem līmeņa, kas nepieciešams atbalstīto elektrostaciju darbības nodrošināšanai dabasgāzes tirdzniecības tarifa krituma rezultātā, un lai pielāgotu spēkā esošo regulējumu dabasgāzes tirgus atvēršanai, Ministru kabineta noteikumos fiksēta elektroenerģijas obligātā iepirkuma cenas noteikšanas formulās iekļauto dabasgāzes tirdzniecības cena 234,77 eiro par tūkstoš kubikmetriem līmenī, kas ir vidējā dabasgāzes tirdzniecības cena laika periodā no 2007.gada augusta līdz 2012.gada septembrim.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) iepriekš atzina, ka EM izstrādātais piedāvājums izmaiņām atbalsta sistēmā, kas ierobežos dāsno atbalstu vienas nozares uzņēmējiem un ļaus izpildīt valsts, tostarp Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) valdības, apņemšanos nepalielināt obligātā iepirkuma komponentes negatīvo ietekmi uz ekonomiku, tostarp uz elektroenerģijas cenu mājsaimniecībām.

"Esošajā atbalsta sistēmā ir jāatrod līdzsvars starp sabiedrības, tautsaimniecības un nozares interesēm. Tajā pašā laikā jāsekmē ilgtspējīga AER attīstība Latvijā. Lēmuma pieņemšana par izmaiņām līdzšinējā atbalsta sistēmā ir cieši saistīta ar Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanu par atbalsta sniegšanas uzsākšanu energointensīviem rūpniecības uzņēmumiem. Atbalstu energointensīvajiem uzņēmumiem jau gadiem sniedz citas valstis, tāpēc atbalsts mūsu uzņēmumiem ir ārkārtīgi svarīgs, lai paaugstinātu rūpniecības sektora konkurētspēju un dotu iespēju saglabāt esošās un radīt jaunas darbavietas," norāda ekonomikas ministrs.

EM informēja, ka priekšlikumus par Latvijas piedāvājumu pārsubsidācijas novēršanai gaida arī Eiropas Komisija, lai pieņemtu lēmumu par Latvijas iesniegtā atbalsta mehānisma "Atbalsts elektroenerģijas ražotājiem" atbilstību Eiropas Savienības iekšējā tirgus prasībām. Eiropas Komisija iepriekš norādījusi, ka Latvija, sniedzot atbalstu komersantiem, kas ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem vai augstas efektivitātes koģenerācijā, nevar izmaksāt lielāku atbalstu, kā to pieļauj valsts atbalsta regulējums Eiropas Savienībā.

Latvijas Biogāzes asociācija atzīst, ka šo noteikumu galvenais nosacījums ir no AER saražotās elektroenerģijas iepirkuma aprēķina formulas atsaistīšana no dabasgāzes cenas un fiksētās cenas noteikšana. "Šādu risinājumu jau vairāk nekā deviņus mēnešus ir gaidījuši lopkopji, kuriem bez piena krīzes un Krievijai noteiktā embargo, arī pastāvīgi krītoša dabasgāzes cena caur elektroenerģijas ražošanu nes būtiskus zaudējums un tuvina bankrotiem," informē asociācijā, piebilstot, ka tā kopumā atbalsta valdībā pieņemtos grozījumus noteikumos.

Savukārt Mazās hidroenerģētikas asociācijas ieskatā iekšējās peļņas norma 9% apmērā noteikta, pamatojoties uz neatbilstošiem pētījumiem un aprēķiniem. Asociācija atzīst, ka EM nav pamatojusi, kādēļ tieši 9% ir šāda likme un, piemēram, kādēļ 12% Latvijas konkrēto enerģētikas nozaru kontekstā nav piemērots likmes līmenis. "Lai arī EM norāda uz dažiem pētījumiem un siltuma tarifu aprēķinu metodiku, tie neattiecas ne uz AER jomu vispār, ne konkrēti uz hidroenerģētikas nozari. Turklāt EM nav vērtējusi citu izpētes datu rezultātus, kuri norāda uz 25-30% iekšējās peļņas normu AER projektos Austrumeiropā," norāda asociācijā.

Mazās hidroenerģētikas asociācija kategoriski iebilst pret noteikumu tālāku virzību.