Katru gadu vasaras sezonā apdrošināšanas sabiedrība BALTA saņem vairākus atlīdzību pieteikumus par traumām, kas gūtas darbā ar zāles pļāvēju. BALTA rīcībā esošie statistikas dati liecina, ka pēdējo trīs gadu laikā kopā saņemti 27 pieteikumi par šādām traumām, savukārt šogad, sākoties dārza darbu sezonai, reģistrēti jau trīs šādu traumu gadījumi.
Analizējot saņemtos atlīdzību pieteikumus, apdrošinātājs secinājis, ka visbiežāk zāles pļaušanas laikā - uzbraucot uz kājas, vēloties atbrīvot pļāvēju no tajā iekļuvušiem priekšmetiem vai zāles vai remontējot ierīci - tiek gūtas roku un kāju traumas, piemēram, grieztas brūces un lūzumi. Lielākoties šīs traumas tiek gūtas neuzmanīgas rīcības dēļ, tāpēc dārza darbu veikšanas laikā svarīgi atcerēties par drošību un piesardzību.
BALTA Personu apdrošināšanas atlīdzību pārvaldes vadītāja Linda Juhna informē, ka, izvērtējot atlīdzību pieteikumu gadījumus, ir redzams, ka neapdomīga rīcība bieži vien ir šo traumu galvenais cēlonis: "Ir bijuši gadījumi, kad, darbojoties ar trimmeri, traumēta acs - no šādas traumas būtu iespējams izvairīties, ja tiktu lietotas aizsargbrilles. Vairāki pieteikumi ir saistīti ar pļaujmašīnā iestrēgušu priekšmetu vai zāles izvilkšanu, ierīci neapstādinot, tādējādi gūtas pat ļoti nopietnas traumas. Pieteikumi ir saistītu arī ar tehnikas remontu, piemēram, remonta laikā ierīci neatslēdzot no strāvas. Par drošību ir jādomā, pirms trauma ir notikusi," tā L.Juhna.
STOKKER projekta "Dārza tehnikas eksperti" vadītājs Mārtiņš Jaudzems norāda, ka galvenais drošības priekšnosacījums ir izmantot tehniku tam paredzētajam nolūkam un ievērot darba drošību. "Cilvēki dažkārt nemaz neaizdomājas, ar kādu ātrumu griežas rotējošie asmeņi pļaujmašīnām, mauriņa traktoriem un trimmeriem un kādas traumas tie var radīt. Diezgan vieglprātīga ir arī attieksme pret speciālo aizsarglīdzekļu izmantošanu. Patiesībā tie būtu nepieciešami, arī pļaujot mauriņu, jo pat parasts zāles pļāvējs rada troksni, kas ievērojami pārsniedz skaņas normu, kad vēl var nelietot speciālus aizsarglīdzekļus. Arī tehnikas remonts būtu jāuztic profesionāļiem, nevis jānodarbojas ar pašdarbību. Radošās izpausmes ļoti labi varam redzēt servisā, piemēram, nolūzis pļaušanas nazis tiek piestiprināts ar parastu stiepli. Zāles pļaušanas laikā šāds stiprinājums viegli var attaisīties. Tāpat jebkura tehnika, īpaši rotējoši griezējinstrumenti, bērna rokās kļūst bīstama, tāpēc vecākiem būtu rūpīgi jāpārdomā, vai savai atvasei jau drīkst uzticēt šādus dārza darbus," tā M.Jaunzems.
Lai pasargātu sevi un savu ģimeni no traumām, kas gūtas darbā ar zāles pļāvēju, BALTA sadarbībā ar STOKKER projekta "Dārza tehnikas eksperti" vadītāju Mārtiņu Jaudzemu aicina ikvienu ievērot drošības noteikumus, kas saistīti gan ar tehnikas izmantošanu, gan remontu un uzglabāšanu:
• Pirms pļaušanas ir jāpārliecinās, vai attiecīgais zāles pļāvējs ir piemērots konkrētā mauriņa apstrādei, piemēram, jāņem vērā zāles garums, kā arī no pagalma mauriņa jānolasa lielākie akmeņi vai bērnu rotaļlietas, kas varētu traucēt zāles pļāvēja mehānismam;
• Zāles pļaušana nav savienojama ar basām kājām un atsegtiem apaviem. Pļaušanas laikā labāk izvēlēties slēgtus apavus;
• Zāles pļaušanas laikā ir jāizmanto atbilstoši speciālie aizsarglīdzekļi. Izvērtējot situāciju un zāles pļāvēja jaudu un skaņu, būtu nepieciešams lietot aizsargbrilles, kā arī ausu aizsarglīdzekļus, it īpaši, ja tiek izmantots trimmeris;
• Dārza tehnikai, tāpat kā automašīnai vai velosipēdam, ir nepieciešama regulāra apkope. Pieredze liecina, ka bieži vien traumas cēlonis ir tehnikas lietotāja mēģinājumi patstāvīgi veikt nelielus labojumus. Labāk šādos gadījumos remontu uzticēt speciālistiem;
• Svarīgi bērnus sargāt no šādas tehnikas, kā arī paskaidrot, kāpēc ir bīstami ar to strādāt vai rotaļāties. Laikā, kad zāles pļāvējs netiek izmantots, gan zāles pļāvējs, gan nepieciešamās degvielas un eļļas tvertnes jāglabā bērniem nepieejamās vietās;
• Zāles pļāvējiem paredzētā degviela jāglabā atbilstošos traukos;
• Zāles pļaušanu nedrīkst veikt alkohola reibumā.