Miljards eiro gadā izslīd no VID

© Tabula

Gandrīz miljardu eiro no pievienotās vērtības nodoklī (PVN) iekasētās summas Valsts ieņēmumu dienests (VID) katru gadu atdod atpakaļ tiem, kuri šo naudu valstij iemaksājuši, bet varbūt nemaz nav iemaksājuši.

PVN atmaksa veido apmēram trešo daļu no PVN kopējā iekasējuma un septīto daļu attiecībā pret valsts kopējiem ieņēmumiem. Šobrīd saskatāmās iespējas palielināt 2017. gada budžeta izdevumus ir reizes simts mazākas par to naudu, no kuras valsts gadu no gada šķiras pēc iespējas klusi un mierīgi, jo valstij taču jāpilda likums par PVN, kur noteikta gan nodokļa priekšapmaksa no uzņēmēju puses, gan atmaksa no valsts puses.

Saglabāt mieru un klusumu ļoti bieži neizdodas. Tieši vakar Saeimā pārstāvētā Latvijas Reģionu apvienība publiskoja savu lūgumu finanšu ministrei Danai ReiznieceiOzolai sniegt pamatojumu PVN atmaksas aizkavēšanai, par ko deputātiem žēlojušies uzņēmēji.

Jau 16. martā Neatkarīgā informēja par vēl diviem paša VID iniciētiem šā gada skandāliem PVN sakarā. Vispirms VID, kas apķīlāja uzņēmuma Dobeles dzirnavnieks mantu ar mērķi piedzīt no uzņēmuma PVN uzrēķinu 1,92 miljonu eiro apmērā. Tomēr pietika ar uzņēmuma žēlošanos zemkopības ministram Jānim Dūklavam, pēc kura sarunas ar viņa kolēģi valdībā un partijā D. ReiznieciOzolu VID prasības izčibēja, kas neko labu neliecina ne tad, ja PVN iekasēšana un neiekasēšana notiek stingrā atkarībā no uzņēmēju sakariem ar attiecīgajā brīdī valdošajām partijām, ne arī tad, ja VID ar PVN rīkojas uz labu laimi. Par labu otrai versijai bija VID nākamie paziņojumi, ka VID Finanšu policija esot noķērusi kādu VID teritoriālās nodaļas darbinieci aizdomās par PVN izkrāpšanas shēmas izveidošanu. VID izpauda, ka PVN atmaksu kontrole kopš 2010. gada uzticēta datorprogrammai, ar kuras darbības rezultātiem VID bez pārbaudes un izpratnes attaisno jebkādu naudas summu atdošanu uzņēmumiem. VID darbiniece esot uzgājusi tādas ciparu un vārdu kombinācijas, atbilstoši kurām dators sūtījis naudu uz viņai vajadzīgām adresēm.

Šā gada 1. aprīlī VID publiskoja visu Latvijas nodokļu maksātāju sarakstā esošo uzņēmumu maksājumu neto summas 2015. gadā. Šā saraksta noslēdzošajā, 180 324. vietā atrodas SIA Akselss, kuras nodokļu maksājumu un atmaksas kopsumma noslēdzas ar -20,3 miljoniem, raugoties no valsts pozīcijām; uzņēmējiem tie, protams, ir +20,3 miljoni. Firmas.lv datubāze rāda, ka uzņēmuma nodarbošanās ir naftas produktu tirdzniecība, bet tikpat cītīga nodarbošanās ir jaunu nosaukumu reģistrēšana. Iepriekš tas bijis Alexela Oil Latvia, vēl iepriekš Hydro Texaco u.tml. Noteicošā kapitāla daļa Latvijas uzņēmumā pieder Lietuvā reģistrētam uzņēmumam Luktarna. Tālāk var iedomāties jebko gan par SIA Akselss darījumu jēgu, gan par to, vai patiesā labuma guvēji no tās īstenībā nav VID darbinieki. VID kategoriski atteicās sniegt kaut jel kādu skaidrojumu, kā vispār iespējama tāda tirgošanās ar degvielu, par ko Latvijas valstij gadu no gada jāpiemaksā.

Neatkarīgā vērsās pie VID vēl nesenās ģenerāldirektores Ināras Pētersones ar lūgumu garantēt, ka PVN atmaksa lielākajam atmaksu saņēmējam ir pamatota. Pagājušā gada nodokļu maksājumu neto summa par sliktu valstij un par labu uzņēmumiem sākās ar 163 457. uzņēmumu nodokļu maksātāju sarakstā un stiepās līdz jau minētajai 180 234. vietai. Būtu par daudz prasīts no I. Pētersones zināt par visiem 17 tūkstošiem uzņēmumu, kuri pelnījuši ar nodokļu naudas saņemšanu, bet pat par nodokļu naudas saņemšanas čempionu viņa spēja tikai publiski un demonstratīvi brīnīties, kas tas tāds un kāpēc viņai par to jautā. Viņa gan laipni piekrita, ka painteresēties par to vajadzētu, taču īstenībā sāka interesēties par pavisam ko citu, kā tikt no sava darba vaļā.

PVN atmaksa der skaidrojumam par Neatkarīgās 28. jūnija publikāciju Jaunajam VID ģenerāldirektoram piestiprinās uzraugus. Ministru prezidenta Māra Kučinska vārdiem runājot, «mēs ņemsim konsultantus, kas būs viņam blakus», u.tml. Tādējādi Latvijas Republikas valsts iestādes vadība kļūs apmēram tāda, kā kādreiz bija Padomju Savienībā valdošās Komunistiskās partijas politbirojs un Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā Komiteja ar tieši no Maskavas atsūtītu 2. sekretāru, bez kura neko iesākt pārsvarā nedrīkstēja 1. sekretārs. Proti, viena I. Pētersone izskatījās patiesi nobijusies no jautājumiem par PVN atmaksu, bet VID vadītāju grupa varbūt izrādīs drosmi.



Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.