Nepilnus divus gadus veco puisēnu bezspēkā guļam sūnās agri no rīta atrada Aleksandrs Aleksējevs, kurš brīvprātīgi iesaistījās meklēšanas darbos jau vēlā naktī.
Mazo zēnu viņš pamanīja tā spilgti oranžo bikšu dēļ. Zēnu visu nakti Abragciemā, Engures novadā, meklēja policija, armijas helikopters, zemessargi, brīvprātīgie palīgi un uz palīgā saucienu atsaukušies iedzīvotāji.
Pēc sākotnējās informācijas, zēns pazuda pusastoņos vakarā, kad Abragciema baložos, kempingā netālu no jūras, ģimene bija pavakariņojusi un bērni bija atstāti spēlēties. Zēna māte mazo Hugo uz brīdi atstāja nepieskatītu, lai nomazgātu traukus. Kad sieviete atgriezās, dēls vairs nav bijis atrodams. Pirmdien Valsts policijas Tukuma iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieks Māris Trēde precizēja faktus: Tukuma policijas iecirknī informācija par gadu un desmit mēnešus vecā bērna pazušanu tika saņemta pulksten 21.18 un uzreiz uzsākti meklēšanas darbi - nekavējoties iesaistīta vietējā pašvaldības policija, zemessargi, jaunsargi un Nacionālo bruņoto spēku helikopters. Pēc desmitiem vakarā policija ar sociālo tīklu palīdzību izplatīja aicinājumu atsaukties brīvprātīgajiem. Pēc policijas datiem, zēna meklēšanā bija iesaistīti apmēram 500 cilvēku. Savus palīgus kopā sasauca un uz Enguri devās arī organizācijas bezvēsts.lv biedri un kinologs ar suni. Zēnu meklēja virzienā uz Enguri un uz Bērzciemu - gan mežā, gan pludmalē, kopumā piecu kilometru amplitūdā. Īsi pirms zēna atrašanas pāris kilometru attālumā no Abragciema kempinga Bērzciema virzienā smiltīs tika pamanīts bērna apavu pēdas nospiedums, tāpēc meklēšanas darbi tika novirzīti uz šo rajonu. Divdesmit minūtes pēc tam, kad smiltīs bija pamanītas zēna pēdas, brīvprātīgais Aleksandrs atrada mazuli mežā. Policija norāda, ka zēns naktī bija nogājis vismaz četrus ar pusi kilometrus.
«Kad es viņu ieraudzīju, puisēns gulēja sūnās dziļā grāvī aptuveni 40 metru no šosejas. Es viņu pamanīju, jo puikam bija oranžas bikses, pamodināju, un mēs kopā ar draugiem viņu nogādājām vecākiem, mamma bija šokā,» stāsta 19 gadus vecais Aleksandrs Aleksējevs, kurš pirmo reizi dzīvē bija devies meklēt kādu pazudušo. Uz Enguri viņš bija atbraucis kopā ar māsas vīru un zēna meklēšanā iesaistījies dziļā naktī, pulkstenis rādīja jau trīs. Tieši pirms mazā Hugo atrašanas Aleksandrs jau bija nolēmis doties atpakaļ uz kempingu, lai uzzinātu kādus jaunumus par zēnu, taču tad ieraudzījis «kaut ko oranžu» guļam sūnās. Zēns no noguruma bija aizmidzis un nedaudz pārbijās, kad viņu uzmodināja. Pats Aleksandrs šogad absolvējis jūrskolu. Viņš atzina, ka jūtas priecīgs par to, ka izdevās atrast zēnu. Tas notika pulksten sešos un desmit minūtēs no rīta. Mediķi uzreiz apskatīja zēnu, un, par laimi, viņam nekas dzīvībai bīstams nebija noticis, tiesa, zēnu bija stipri sakoduši odi.
Engures novada pašvaldības policijas priekšnieks Jānis Vancāns pastāstīja, ka meklēšanas darbos ļoti palīdzējusi pieredze, jo šī nav pirmā reize, kad Engures novadā pazūd bērni. Tieši Engures novadā, Klapkalnciemā, arī pagājušajā gadā pazuda divgadīgs zēns Fjodors no amerikāņu izcelsmes ģimenes, kura dzīvo Vācijā un Latvijā bija ieradušies kā viesi. Arī Fjodors pa nakti bija paspējis noiet vairāk nekā divus kilometrus. Zēnu atrada pulksten 6.15 no rīta meža masīvā, purva malā. Toreiz policija formāli ierosināja kriminālprocesu par bērna pazušanu, taču tas tika izbeigts. Arī Abragciemā pazudušā zēna ģimeni policija nesauks pie atbildības, jo uzskata to par nelaimes gadījumu, kas var gadīties katrā ģimenē. Engures novada pašvaldības policijas priekšnieks Jānis Vancāns nesaskata vecāku nolaidību bērna pazušanā. Daudzi šodien jautā - kā bērns varēja pazust, taču mazi bērni ir ļoti kustīgi un var pazust vienā mirklī. Arī Hugo mamma Ilvija pastāstīja, ka zēnu vienu brīdi pieskatījis krustdēls, kurš savukārt vienā mirklī novērsis acis no mazā radinieka... Mazā Hugo ģimene pateicas vispirms Aleksandram, kurš bērnu atrada, un visiem cilvēkiem, kuri steidzās palīgā. Zēna māte glābējiem atklājusi, ka puika nosaukts par Hugo zemūdenes Ronis kapteinim Hugo Legzdiņam par godu. Bezvests.lv aktīvisti, pateicoties visiem, kuri iesaistījās glābšanas darbos, savukārt norāda, cik būtiska loma ir arī tam, kādā apģērbā ir tērpušies cilvēki, un aicina cilvēkus, kuri dodas ogot, sēņot mežā, pēc iespējas tērpties spilgtās drānās.