Trīs nevalstiskajās organizācijās apvienojušies farmācijas uzņēmumi publiskojuši papildu informāciju par veselības aprūpes speciālistiem, organizācijām un biedrībām sniegto finansiālo un nefinansiālo atbalstu saskaņā ar pašu izveidotu un pieņemtu Atklātības kodeksu.
Jau martā visām farmācijas firmām, kuras strādā Latvijā, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem bija jāiesniedz Veselības inspekcijā pārskatus par finansiālo atbalstu mediķiem, taču, kā norāda Starptautisko Inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) valdes priekšsēdētāja Anda Blumberga, Atklātības kodekss paredz publiskot vairāk informācijas par ārstiem sniegto finansiālo atbalstu, piemēram, autoratlīdzībām par nolasītu lekciju, ko neprasa publiskot valdības noteikumi.
Veselības inspekcijai datus iesniegušas 50 farmācijas firmas - starptautisku uzņēmumu pārstāvniecības Latvijā, meitas uzņēmumi vai Latvijas firmas. Publiskoti dati par atbalstu konkrētiem mediķiem (galvenokārt ārstiem, farmaceitiem), lai viņi varētu apmeklēt starptautiskos apmācību kongresus un seminārus, tāpat dati par sniegto atbalstu konferenču rīkošanā tepat Latvijā. Sniegtie ziņojumi parāda arī dažādām profesionālām organizācijām sniegto atbalstu.
Trīs organizācijās - SIFFA, Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijā un Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācijā - apvienojušās farmācijas firmas publiskojušas alternatīvos ziņojumus, kuros iekļauta papildu informācija tai, ko pieprasa valdības noteikumi. Anda Blumberga no SIFFA skaidro, ka šādu farmācijas kompāniju rīcību nosaka Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federācijas Atklātības kodekss. «Tā mērķis ir sniegt sabiedrībai detalizētu priekšstatu par farmācijas un veselības aprūpes speciālistu sadarbību. Daļa Atklātības kodeksa prasību iekļautas Ministru kabineta noteikumos, un šos datus zāļu ražotāji iesniedza Veselības inspekcijā,» norāda A. Blumberga. No šiem datiem izriet, ka papildus tam, ko farmācijas firmas iesniegušas inspekcijā, šie dati atspoguļo arī atlīdzību par lekcijām zinātniski izglītojošos pasākumos vai to vadību, zinātniskām konsultācijām, dalību konsultatīvajās padomēs un klīniskajos pētījumos. Lai publiskotu šos datus, farmācijas uzņēmumiem bija jāsaņem rakstiski apstiprinājumi jeb atļaujas to darīt (atšķirībā no Veselības inspekcijai iesniedzamajiem datiem, jo, tā kā to pieprasa valsts, datu publiskošana nav jāsaskaņo), un lielākā daļa mediķu piekrituši informācijas publiskošanai.
Viena no farmācijas uzņēmumiem, kas publiskojis papildu datus par mediķiem sniegto atbalstu, GlaxoSmithKline Latvija (GSK) Ārējo attiecību direktors Jānis Ozoliņš norāda, ka sabiedrība arvien vairāk pieprasa, lai šajā nozarē būtu lielāka atklātība, un, sekojot tam, piemēram, GSK kā viens no pirmajiem publisko sniegto atbalstu pacientu organizācijām, tāpat atcēlis individuālos pārdošanas mērķus, proti, pārdošanas speciālisti vairs netiek atalgoti, balstoties uz pārdošanas rezultātiem. «Taču nenoliedzami sadarbība starp mediķiem un farmācijas uzņēmumiem nodrošina ieguvumus pacientiem, jo tās rezultātā tiek radīti inovatīvi medikamenti, mainīta slimību ietekme uz dzīvi un farmācijas joma sadarbojas ar mediķiem,» saka J. Ozoliņš. No šāgada GSK ir pārtraucis maksājumus par dalību konferencēs un par lekcijām, taču tas aizvietots ar grantu sistēmas ieviešanu, uz ko var pretendēt profesionālās organizācijas.