Pagājušajā gadā Latvijas piekrastes ūdeņos veiktā jūras zvejas kontrole bijusi veiksmīga, uzskata Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
Viens no veiksmes faktoriem ir nesamazinātais jūras zvejas kontroles darbinieku skaits, kas saskaņā ar Zvejas kontroles programmā minēto saglabāts vismaz 2013.gada līmenī - Latvijā zvejas kontroli veic 36 darbinieki. Tāpat arī ir nodrošināts Zvejas kontroles programmā norādītais minimālais finansējums jūras zvejas kontrolei, kā arī nodrošināts papildu finansējums, uzlabojot arī jūras zvejas kontroles inspektoru tehnisko ekipējumu, teikts VARAM sagatavotajā ziņojumā.
Vienlaikus ministrija gan atzīst, ka nelabvēlīgu laikapstākļu un kontroles kuģu nepieejamības dēļ jūras zvejas kontroli jūrā nav bijis iespējams izpildīt nepieciešamā intensitātē.
Jūras zvejas kontroli traucējušas veikt arī tehniskas ķibeles ar jauno zvejas kontroles kuģi "Mare" - tas pagājušajā gadā 40 dienas pavadījis garantijas remontā. Ar jauno kuģi pērn kopumā veiktas 26 zvejas kuģu inspekcijas jūrā un pārbaudīti 19 piekrastes zvejnieki.
Lai uzlabotu jūras zvejas kontroli, ir veiktas arī pārrunas ar Jūras spēku Krasta apsardzes dienestu par biežāku patruļkuģu pieejamību zvejas kontroles vajadzībām. VARAM prognozē, ka šo pasākumu rezultātā nākamajā atskaites periodā noteiktais mērķa kritērijs tiks sasniegts.
Ziņojumā norādīts, ka 2014. un 2015.gadā ir izpildīti noteiktie mērķi attiecībā uz dažādām pārbaudēm. Piemēram, attiecībā uz inspekcijām, ko uz sauszemes veic operatori, kuri iesaistījušies mencas, reņģes un brētliņas uzglabāšanā, transportēšanā un tirdzniecībā, ir sasniegts mērķis - vismaz piecas inspekcijas mēneši, kas gadā ir vismaz 240 pārbaudes.
Pērn, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, mencas, reņģes, laša un brētliņas augsta riska zvejas reisu kuģu inspekciju skaits jūrā ir pieaudzis par trešdaļu un inspekciju daudzums, pārbaudot zvejas reisus, ko veic ļoti augsta riska kuģi - vairāk nekā divas reizes. Tomēr joprojām nav sasniegts noteiktais inspekciju skaita mērķa kritērijs - augsta riska kuģiem vismaz 2,5% inspekcijas jūrā un ļoti augsta riska kuģiem - vismaz 5%. Kā galvenais no iemesliem tiek minēts Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku patruļkuģa nepieejamība visos gadījumos, jo tam bija jāveic arī savi tiešie pienākumi. Tādējādi pagājušajā gadā no 25 kuģa pieprasījumiem zvejas kontrolei tika nodrošināti tikai 12. Tāpat arī ir jāņem vērā laikapstākļi jūrā, kad bija neiespējama vai apgrūtināta laivas nolaišana jūrā.
Kopumā pagājušajā gadā bijušas 150 dienas, kad laikapstākļi jūrā nebija piemēroti inspektoru nokļūšanai uz zvejas kuģa.