Policija konstatējusi vairākus pārkāpumus enerģijas dzērienu tirgošanā

© Dmitrijs Suļžics, F64 Photo Agency

Kopš nesen stājušies spēkā stingrāki likuma grozījumi, Rīgas Pašvaldības policija (RPP) konstatējusi piecus gadījumus, kad veikalos pārkāptas tirdzniecības prasības attiecībā uz to, kādā veidā tirgojami enerģijas dzērieni. Pārkāpumi konstatēti arī plaši pazīstamos lielveikalos, aģentūrai LETA pastāstīja RPP pārstāvis Toms Sadovskis.

Šajos piecos gadījumos tirgotāji nebija ievērojuši jaunās prasības, ka enerģijas dzērieni ir jānovieto atsevišķi no citām precēm un jābūt norādēm par enerģijas dzērienu kaitīgumu. Lielveikalu nosaukumus RPP gan neatklāj.

Savukārt par enerģijas dzērienu pārdošanu nepilngadīgajiem RPP nav noformēts neviens protokols tāpēc, ka nav ieviests efektīvs kontroles mehānisms, proti, Ministru kabineta noteikumos pašlaik policijai nepilngadīgas personas atļauts izmantot tikai alkohola un tabakas izstrādājumu kontrolē.

Jau ziņots, ka Saeima 21.aprīlī trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, nosakot, ka no vasaras būs spēkā atbildība par enerģijas dzērienu pārdošanu nepilngadīgajiem.

Par to paredzēts sods pārdevējam no 140 līdz 175 eiro, bet juridiskajai personai - no 350 līdz 700 eiro.

Aizliegums pārdot enerģijas dzērienus jauniešiem vecumā līdz 18 gadiem paredzēts Enerģijas dzērienu aprites likumā, un tas būs spēkā no šī gada 1.jūnija.

Enerģijas dzērienu aprites likumā enerģijas dzērieni definēti kā bezalkoholiski dzērieni, kuri paredzēti lietošanai bez pārveides, kuros kopējais kofeīna daudzums pārsniedz 150 miligramus uz litru un kuri satur vienu vai vairākas stimulējošas vai tonizējošas vielas, piemēram, taurīnu, inozitolu, guarāna alkoloīdus, kā arī ginka ekstraktu.

Šis likums arī aizliedz enerģijas dzērienu tirdzniecību izglītības iestāžu telpās un teritorijā, kā arī piedāvāt tos bez maksas nepilngadīgām personām degustācijās vai kā dāvanu, kompensāciju par citas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu.

Latvijā

Patlaban Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojam aktīvā lietvedībā ir 74 Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietas, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputātus informēja Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Elīna Luīze Vītola.

Svarīgākais