Valsts pārvaldē strādājošos tuvāko gadu laikā nomainīs tehnoloģijas un mākslīgais intelekts, to Cēsīs notiekošajā festivālā "Lampa" diskusijā "Vai sabiedrība ir gatava nākotnei?" prognozēja sabiedriski aktīvais informāciju tehnoloģiju eksperts Dmitrijs Golubevs.
Savas uzstāšanās sākumā eksperts brīdināja par rezistenci pret antibiotikām, norādot, ka jau drīzumā to slimību skaits, kas no šīs rezistences veidotos, spēs apsteigt pašlaik visnāvējošākās slimības. Viņš gan norādīja, ka transporta nozare nākotnē no tehnoloģiju attīstības tikai iegūs, jo jau tagad ir pieejamas kravas un pasažieru automašīnas, kuras nevada cilvēks.
"No šādas attīstības iegūs arī loģistika un ražošana. Piemēram, vairākas no Ķīnas kompānijām savu darbību izvērš automatizēti, jo trūkst nepieciešamā darbaspēka," viņš sprieda, pieminot arī trīsdimensiju druku, kas jau tagad ļauj ražot dažāda veida iekārtas, tostarp reaktīvos dzinējus.
"Šobrīd arī lauksaimniecībā vairs netiek nodarbināts tik liels cilvēku skaits kā iepriekš. Mēs virzāmies uz pašpietiekamu lauksaimniecības un pārtikas ražošanu. Tas rada jautājumu, ko darīs tie cilvēki, kuri jau tagad dzīvo laukos? Var jau atrast dažāda veida nodarbošanās iespējas, bet spīdoši neizskatās," sacīja Golubevs. Viņš arī sprieda, ka nākotnē varētu samazināties darba ilgums, kā arī varētu notikt izmaiņas pensionēšanās vecumā.
Eksperts brīdināja, ka tuvāko gadu laikā arī valsts pārvaldē varētu samazināties ierēdņu skaits, jo tos aizstātu tehnoloģijas un mākslīgais intelekts. Par piemēru viņš minēja Valsts ieņēmumu dienestu, spriežot, ka darbu varētu zaudēt klientu apkalpojošie speciālisti.
Tikmēr datorneirozinātnieks Arets Paeglis uzsvēra, ka tehnoloģiju attīstība liek cilvēkiem jau laicīgi spriest par nākotnes scenārijiem un savas nodarbošanās iespējām. Viņš arī pauda viedokli, ka aptuveni pēc 40-50 gadiem zinātne būs attīstījusies tik tālu, ka būs iespējams ar tehnoloģiju palīdzību uzlabot organismus.
"Mums līdz šim nav bijusi iespēja visu savu darbu veikt no jebkuras pasaules vietas, piemēram, atrodoties ceļā. Jāuzsver, ka tā nav tikai slikta vai laba lieta, bet tas ir reālistisks nākotnes scenārijs, un mums ir jādomā par to jau tagad, spriežot, kā tas mainīs mūsu dzīves, pirms pārmaiņas sāksies," viņš pauda.
LETA jau vēstīja, ka Cēsu pils parkā šodien un rīt, 2.jūlijā, norisinās otrais sarunu festivāls "Lampa", piedāvājot ap 150 pasākumu, kas ir dažādu formu un veltīti visdažādākajām tēmām.
Šī pasākuma mērķis ir veicināt demokrātisku kultūru Latvijā, rosināt cilvēku interesi par Latvijā un pasaulē notiekošo, kā arī radīt platformu cieņpilnai viedokļu un ideju apmaiņai.
Šogad festivālā ieplānots trīs reizes vairāk pasākumu nekā pērn. Sarunu festivāla programmā ir 150 pasākumi visdažādākajos formātos uz sešām skatuvēm un 12 teltīs, ko piedāvā vairāk nekā 80 organizācijas, apvienības un uzņēmumi.
Sarunu festivāla "Lampa" norisei iespējams sekot arī tiešraidē mobilajā televīzijā "LMT Straume" - lietotnē un internetā "http://straume.lmt.lv/lampa", kur pieejama pilna tiešraides programma, kā arī festivāla mājaslapā "http://www.festivalslampa.lv".