Baltijas valstu un Polijas pētnieki meklē risinājumus ĀCM apkarošanai

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā "Bior" noslēdzies Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) vadīts seminārs "Āfrikas cūku mēra (ĀCM) vīrusa aprakstošā epidemioloģiskā analīze un riska faktoru analīze Baltijas valstīs un Polijā".

Kā aģentūrai LETA atzina "Bior" Dzīvnieku slimību diagnostikas laboratorijas vadītāja Ieva Rodze, ĀCM epidemioloģijas faktoru izpēte ir ļoti būtiska ne tikai Baltijas reģionam, bet arī visai Eiropai.

"Ņemot vērā faktu, ka slimības izplatība mežacūku vidū joprojām turpinās, cūkkopības nozare ar cerībām raugās uz Baltijas valstu ekspertu un atbildīgo institūciju centieniem rast risinājumu slimības tālākas izplatības apturēšanai," sacīja Rodze.

Seminārā piedalījās eksperti no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, kā arī eksperti no EFSA Novērtēšanas un metodoloģijas atbalsta nodaļas, Dzīvnieku un augu veselības nodaļas un konsultanti no Itālijas Vides aizsardzības un izpētes institūta.

Semināra laikā dalībnieki apsprieda jautājumus par mežacūku epidemioloģiju, riska faktoru analīzes parametriem un metodēm. Dalībnieki tika iepazīstināti ar datiem par atrastajām mirušajām mežacūkām Polijā un datiem, ko dalībvalstis iesniegušas EFSA saistībā ar mēra izmeklējumiem un to rezultātiem.

Praktiskajās nodarbībās Baltijas valstu un Polijas eksperti apsprieda jautājumus par epidemioloģisko datu apstrādi ar īpašu tīmekļa programmu.

Turpmākajos sadarbības posmos tiks sākta aktīva epidemioloģisko datu analīze un modelēšana, kas ļaus izvēlēties efektīvākos pasākumus ĀCM apkarošanā mežacūku populācijā.

Kā ziņots, šogad konstatētas 493 ar ĀCM slimas mežacūkas 50 novadu 153 pagastos, kā arī divās pilsētās - Pļaviņās un Rēzeknē. Savukārt pērn kopumā atrastas 1048 ar ĀCM inficētas mežacūkas.

Mājas cūku populācijā kaite kopš tās uzliesmošanas 2014.gada jūnijā skārusi 213 cūkas Rēzeknes, Mazsalacas, Salacgrīvas, Alojas un Daugavpils novadā.

PVD vairākkārt akcentējis, ka efektīvākais slimības apkarošanas veids ir mežacūku populācijas samazināšana līdz vienam dzīvniekiem uz diviem kvadrātkilometriem, kā arī biodrošības ievērošana gan medībās, gan saimniecībās un uzņēmumos, kur audzē cūkas.

Kopumā no pagājušā gada 20.novembra nomedītas 3500 mežacūku mātītes, medniekiem izmaksājot 100 eiro par katru nomedīto dzīvnieku no Eiropas Savienības (ES) finansētas programmas 350 000 eiro apjomā. Programma tika turpināta arī šogad, jo ES akceptēja papildu 1,2 miljonu eiro piešķīrumu programmai, kas nozīmē, ka vēl par apmēram 12 000 mežacūku tiks maksātas prēmijas.

Saskaņā ar Valsts meža dienesta datiem Latvijā ir vairāk nekā 70 000 mežacūku.

2014.-2015.gada medību sezonā nomedīta 44 871 mežacūka - 75% no plānotā skaita. 2015.-2016.gada medību sezonā nomedīts vairāk nekā 45 000 mežacūku, sezonā pieļaujamais medību limits ir 58 000 dzīvnieku.

ĀCM Latvijā pirmoreiz tika reģistrēts 2014.gada jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Tā ir ļoti bīstama saslimšana, jo novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks. Šī kaite Latvijā iepriekš nekad nebija reģistrēta.