Meža atjaunošana kļūst dārgāka

© Tabula

Viena meža hektāra atjaunošana, kurā ietilpst augsnes sagatavošana, stādu audzēšana un stādīšana, izmaksā aptuveni 650 eiro, tas ir, par aptuveni 40 eiro/ha dārgāk nekā 2014. gadā. Visdārgāk meža atjaunošana izmaksā mētrājā, lānā, mētru ārenī un mētru kūdrenī, tas ir, mežos, kuros lielākoties aug priedes, mellenes un brūklenes.

2015. gadā vidējās meža atjaunošanas izmaksas bija no 620 līdz 687 eiro uz vienu hektāru atkarībā no meža zemes kvalitātes grupas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Salīdzinājumam 2014. gadā izmaksas bija robežās no 558 līdz 662 eiro uz hektāru. Meža atjaunošanas izmaksās ietilpst augsnes sagatavošanas, stādu audzēšanas un stādīšanas izdevumi.

Visdārgāk - 687,23 eiro/ha - meža atjaunošanas izmaksāja meža zemes trešās kvalitātes grupas mežos, tas ir, mētrājā, lānā, mētru ārenī un mētru kūdrenī. Savukārt viena hektāra meža atjaunošana purvājā un grīnī (1. kvalitātes grupa) pērn prasīja 620,08 eiro lielus ieguldījumus. Salīdzinājumā ar 2014. gadu izmaksu kāpums abās šajās kvalitātes grupās bija attiecīgi par 3,8 procentiem un 11,9 procentiem. Meža atjaunošanas izmaksu kāpumu lielā mērā noteica stādu cenu palielināšanās. Ja 2014. gadā viena hektāra apstādīšanai nepieciešamie stādi maksāja no 297 eiro līdz 431 eiro, tad 2015. gadā - no 312 līdz 467 eiro par vienu hektāru.

Vidējās meža kopšanas izmaksas pērn Latvijā bija no 193 līdz 220 eiro uz vienu hektāru. Vislielākās meža kopšanas izmaksas (219,62 eiro/ha), kurā ietilpst meža agrotehniskā kopšana un jaunaudžu sastāva kopšana, bija meža zemes ceturtās kvalitātes grupas mežos, tas ir, piemēram, vērī, gāršā.

Savukārt viena kubikmetra koksnes vidējās mežizstrādes izmaksas galvenajā cirtē, kurā meža gabalu izcērt gandrīz pilnībā, saglabājās iepriekšējā gada līmenī, tas ir, 16,54 eiro. Starpcirtē (kopšanas, rekonstruktīvajā, sanitārajā), kurā cirti veic daļēji, izmaksas palielinājās par 3,9%, sasniedzot 21,60 eiro uz vienu kubikmetru.

Kopējās mežizstrādes izmaksas galvenajā cirtē un starpcirtē veido darbaspēka, transporta un izmantotās tehnikas izmaksas. Starpcirtē ciršanas darbus veic izlases veidā, tāpēc kopējās mežizstrādes izmaksas ir lielākas nekā galvenajā cirtē, kur ciršanu veic gandrīz pilnībā.

Interesanti, ka gada laikā kokmateriālu pievešana no cirsmas līdz ceļam ir palikusi dārgāka, savukārt transportēšanas izmaksas no ceļa līdz pieņemšanas punktam - samazinājušās. Šāda tendence vērojama gan galvenajā cirtē, gan starpcirtē.