Embargo pagarināšana rada raizes Latvijas lauksaimniekiem

"Ņemot vērā saspīlēto situāciju pasaulē un notiekošos ekonomiskos procesus, domājams, ka visi jau pieļāva šāda scenārija turpinājumu. Tomēr, zinot, kādā situācijā ir lauksaimniecība, šāda ziņa rada nopietnas raizes par nozares nākotni, jo īpaši skarbi tas turpinās skart piena, cūkgaļas un zivsaimniecības nozari," sacīja Treibergs.

Viņš arī atzina, ka situācija joprojām ir kritiska, piensaimniecībām klājas aizvien grūtāk, jo kopš embargo sākuma piena iepirkuma cena ir sarukusi par 38%, kas ir viens no lielākajiem samazinājumiem Eiropas Savienībā.

"Ne par kādu cerīgu situācijas uzlabošanos šobrīd nevaram runāt,'' sacīja zemnieku pārstāvis.

Kā ziņots, arī Zemkopības ministrija (ZM) jau iepriekš prognozēja, ka embargo dēļ līdz šā gada beigām nekompensētie ieņēmumi piensaimniecībām sasniegs 132,7 miljonus eiro, bet aizlieguma pagarināšanas gadījumā samazinājums 3,5 gadu laikā sasniegs 233,5 miljonus eiro.

Saspringta situācija ir arī cūkkopības nozarē. Ievērojot cūkgaļas iepirkuma cenu tendences un cūkgaļas iepirkuma apjomu, nekompensētie ieņēmumi līdz 2016.gada augustam varētu sasniegt 23 miljonus eiro, bet embargo pagarināšanas gadījumā šis rādītājs būs jau 33,2 miljoni eiro.

Savukārt zivju produkcijas pārstrādātājiem Krievijas embargo nozīmē eksporta samazinājumu par 24,9 miljoniem eiro, bet zivju konservu ražotājiem eksporta samazinājums veido 53,7 miljonus eiro.

Vienlaikus ZM norāda, ka krīzes situācijā ne tikai valstij, bet arī pašiem piena ražotājiem un pārstrādei ir jāpieliek visas pūles, lai stabilizētu situāciju. Ražotājiem svarīgi būtu izvērtēt iespēju uz laiku samazināt piena ražošanas apjomu vai pārorientēties uz citu lopkopības nozari, bet pārstrādei aktīvāk jāveido dialogs ar lielveikalu ķēdēm un jāražo produkti ar augstāku pievienoto vērtību, kas var konkurēt starptautiskajos tirgos.

Jau ziņots, ka Krievijas prezidents līdz 2017.gada beigām pagarinājis lauksaimniecības produktu importa embargo no Eiropas Savienības un citām valstīm, kas noteikušas sankcijas pret Krieviju saistībā ar tās agresiju Ukrainā.

Dekrētā arī norādīts, ka Krievijas valdībai tiek dotas pilnvaras nepieciešamības gadījumā iesniegt priekšlikumus par šo pasākumu termiņa maiņu.

Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.