Pirms dažādiem nopietniem pasākumiem palielinās ārpus NATO un Eiropas Savienības (ES) esošo valstu izlūkdienestu darbība un ar to jārēķinās arī Latvijas institūcijām, šodien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).
Vaicāts, vai pirms Polijas galvaspilsētā Varšavā gaidāmā NATO samita palielinājusies ārvalstu izlūkdienestu rīcība, ministrs norādīja, ka ārpus NATO un ES esošajiem dienestiem vienmēr ir vēlme uzzināt par gaidāmajām diskusijām un lēmumiem, kas var ietekmēt pašu lēmumu pieņemšanas procesu.
"Pēdējo gadu laikā līdz ar notikumiem Ukrainā daudzu valstu specdienestu aktivitāte un interese par lēmumu pieņēmējiem ir tikai augusi. Nedomāju, ka aktivitāte samazināsies pēc Varšavas samita, ar to jārēķinās mūsu specdienestiem," sacīja ministrs.
Drošības policija (DP) savā pagājušā gada darbības pārskatā norādījusi, ka pērn joprojām galvenos pretizlūkošanas riskus Latvijā radīja Krievijas specdienesti - Federālais drošības dienests (FSB), Ārējās izlūkošanas dienests (SVR), kā arī Krievijas Bruņoto spēku ģenerālštāba Galvenā pārvalde (GU).
Pagājušajā gadā darbību Latvijā turpināja arī citu ES un NATO neiekļauto valstu izlūkdienestu pārstāvji, taču viņu aktivitāte, salīdzinot ar Krievijas specdienestu darbību intensitāti, un radītie riski Latvijas drošībai bija salīdzinoši zemi.
DP vērtējumā pagājušajā gadā Krievijas specdienestu izlūkošanas aktivitāšu intensitāte pret Latviju saglabājās iepriekšējā līmenī. Nozīmīgākās izlūkošanas aktivitātes pret Latviju izvērsa FSB, kas varētu būt saistīts ar FSB kā izlūkdienesta lomas palielināšanos. Vienlaikus ar informācijas iegūšanas aktivitātēm pārskata periodā Krievijas specdienesti turpināja veidot ietekmes pozīcijas Latvijā, kā arī organizēt informācijas operācijas pret mūsu valsti.