Izdevumus saistībā ar bēgļu integrāciju plāno kompensēt ne retāk kā reizi gadā
Pašvaldībām izdevumus saistībā ar bēgļu integrāciju plāno kompensēt ne retāk kā reizi gadā, un finansējuma avots būs valsts budžeta programma "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Kā atbildīgā par pašvaldībām kompensējamajiem faktiskajiem izdevumiem, kas radušies saistībā ar bēgļu un personu ar alternatīvo statusu uzņemšanas un sociālekonomiskās iekļaušanas pasākumiem, būs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
Apzinot situāciju pašvaldībās, VARAM secinājusi, ka tām trūkst detalizētas informācijas par to iespējamo lomu bēgļu uzņemšanā. To tiešā atbildība un pienākums primāri ir rūpēties par vietējo iedzīvotāju interesēm un vajadzībām, turklāt pašvaldības ir atzinušas, ka bēgļu uzņemšanai tām nav pietiekamu finanšu resursu, lai veiksmīgi risinātu bēgļu izmitināšanas, sociālās palīdzības, izglītības un integrācijas problēmas, kā arī informētu iedzīvotājus par iespējamajām izmaiņām. Tāpat ministrijas ieskatā patvēruma meklētāju uzņemšana un integrēšana lielā mērā uzliks pašvaldībām, kuru administratīvās teritorijas patvēruma meklētāji tiks izvietoti, papildus slogu.
Ministrija aprēķinājusi, ka valsts atbalsta izmaksa šogad neradīs slogu pašvaldību budžetiem, savukārt 2017.gadā tie būs 644 093 eiro. No šīs summas 170 515 eiro būs garantētā minimālā ienākuma izmaksa, 227 435 būs nepieciešami dzīvokļu pabalstam, vēl 246 143 eiro vajadzīgi dažādiem citiem pabalstiem, piemēram, ēdināšanai skolās, mācību līdzekļu iegādei, bērna piedzimšanas pabalsta izmaksai un pacientu iemaksu daļējai kompensēšanai.
VARAM rosina noteikt, ka pašvaldībām kompensējamas būs izmaksas, kas radušās, sniedzot sociālos pakalpojumus, sociālo palīdzību un atbalstu, kas noteikti Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā un attiecīgās pašvaldības saistošajos noteikumos, tostarp kompensējot izmaksas par pabalstu garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai, dzīvokļa pabalstu, ārpusģimenes aprūpi un sociālajām garantijām ārpusģimenes aprūpes laikā, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās.
Tāpat plānots noteikt, ka pašvaldībām šie izdevumi ir kompensējami divu gadu laika periodā no bēgļa vai personas ar alternatīvo statusu statusa iegūšanas brīža, bet par nepilngadīgiem patvēruma meklētājiem bez pavadības faktiskie izdevumi kompensējami līdz 24 gadu vecumam.