Tā dēvētā Lemberga prāva pēc prokuroru pieprasītā trīs nedēļu pārtraukuma apsūdzības koriģēšanai atsākās emocionāli ļoti spraigi – tajā tika pasludināti gan tiesas lēmumi par diezgan sen iepriekš pieteiktajiem lūgumiem, daļēji uzklausīts un zibenīgi izvērtēts noraidījums prokuroram un nolasīta liela daļa no labotās apsūdzības.
Prokuroru plānus šīs nedēļas trijās tiesas sēdēs nolasīt laboto apsūdzību pamatīgi sašķobīja Ventspils mēra Aivara Lemberga pieteiktais noraidījums prokuroram Jurim Jurisam.
Aizdomas, ka to tiesa neļaus līdz galam nolasīt, apstiprinājās jau pirmajās pieteikuma lasīšanas minūtēs. Prokurori J. Juriss un īpaši Aivis Zalužinskis ar žestiem un mīmiku mēģināja tiesai norādīt, ka A. Lemberga runa ir jāpārtrauc. Kad prokurori tika pie vārda, viņi ne tikai lūdza pārtraukt pieteikuma nolasīšanu, bet par šādu uzdrīkstēšanos vēl piemērot A. Lembergam disciplinārsodu - brīdinājumu.
Emocionāli uzvilkās arī tiesa. Tiesnesis Boriss Geimans pieprasīja atklāt, kurš to pieteikumu ir sarakstījis. Pieteicēji atklāja, ka pieteikumu sarakstījis A. Lemberga advokāts Raimonds Krastiņš. B. Geimans par šādu R. Krastiņa uzdrīkstēšanos draudēja viņam piemērot sodu caur vēršanos Latvijas Zvērinātu advokātu padomē.
Tiesa pieprasīja nolasīt saīsinātu variantu - dažos teikumos pastāstīt, kādēļ tiek pieteikts noraidījums. A. Lembergs un viņa advokāte Irina Kauke tiesai skaidroja, ka tas nav iespējams, jo pieteikumā katram teikumam ir nozīme - tajā ir detalizēti izvērsta cēloņseku virkne, kura kalpo kā pieteikuma pamatojums.
Tika izsludināts pārtraukums. Tiesa apmierināja prokuroru lūgumu liegt A. Lembergam pieteikt noraidījumu prokuroram, taču, prasmīgi visiem spēkiem cīnoties par savām tiesībām, A. Lembergam un I. Kaukei izdevās paziņot, ka noraidījuma pieteikuma iemesls ir prokurora J. Jurisa ieinteresēta darbošanās ar kriminālprocesā arestēto mantu ārpus tā dēvētās Lemberga krimināllietas ietvariem. Kā viens no piemēriem - līdz tiesa kārtējo reizi liedza A. Lembergam runāt - tika pieminēta civiltiesa Liepājā, kurā pirms vairākiem gadiem tika skatīts strīds saistībā ar kriminālprocesā arestēto mantu pret prokuroru nozīmēto mantas glabātāju Rudolfu Meroni. Šajā tiesā aizstāvēt R. Meroni intereses privātā apģērbā (ne mantijā) bija ieradies J. Juriss. Tur viņu redzēja liels pulks profesionālu juristu, un fotogrāfija - «prokurors bez mantijas» - tika publicēta Neatkarīgajā.
Šis pieminētais fakts J. Jurisā izraisīja pamatīgu satraukumu. Viņš piesarcis slējās kājās un tiesai taisnojās, ka ne savas vēlmes pēc devies uz Liepāju. Turp viņu esot norīkojusi Ģenerālprokuratūras vadība un ģenerālprokurors.
Neraugoties uz tiesas un prokuroru dusmām par uzdrīkstēšanos pieteikt J. Jurisam noraidījumu, A. Lembergam izdevās tiesai iesniegt grāmatas formātā iesieto pieteikumu. Tiesa devās apspriesties un jau pēc nepilnas pusstundas par vairāku simtu lappušu biezo pieteikumu pasludināja savu verdiktu - «noraidījumu nepieņemt», piebilstot, ka tas «nav pārsūdzams». Paziņotajā tiesas lēmumā bija tikai iepriekšminētie un vēl daži vārdi, taču tajā nebija ne grama no lēmuma motivācijas. Tādējādi tiesa nodemonstrēja, ka tā dažās minūtēs spēj tikt galā arī ar ļoti apjomīgiem un sarežģītiem materiāliem. A. Lembergs tiesas zālē paguva paziņot, ka tiesai iesniegtos pierādījumus par prokurora iesaisti arestētās mantas bēdzināšanā padarīs sabiedrībai pieejamus, publiskojot tos grāmatas formātā.
Pēc kaujām par tiesībām pieteikt prokuroram noraidījumu prokuroriem tika dota iespēja atklāt sava darba augļus un t. s. Lemberga prāvā netipiski daudzo žurnālistu klātbūtnē beidzot sākt lasīt koriģēto apsūdzību.
Tā pēc apjoma varētu būt tikpat gara, cik iepriekšējā. No tās pirmās nolasīšanas dienas Neatkarīgajai radās iespaids, ka pagaidām nekas jauns tai klāt nav nācis. Taču manāms, ka prokurori piestrādājuši pie teksta gramatikas un literārās izteiksmes formām. Apsūdzībā izlases veidā ik brīdi tiek pieminēti tiesas zālē pratinātie liecinieki. Tiek norādīts, ka viņi, paši par to nezinot, ir bijuši līdzās apjomīgiem asinis stindzinošiem noziegumiem saistībā ar naudas atmazgāšanu noziedzīgā grupā, dienesta noziegumiem, kukuļa izspiešanām un tamlīdzīgi.