Jaunsardze kā bezmaksas interešu izglītība šobrīd piedzīvo grūtus laikus. Tās vadība uzskata, ka viss ir kārtībā, bet instruktoriem ir dažādi viedokļi. Piemēram, latgalieši pieticīgi priecājas arī par pārsimts latu algu, savukārt Rīgai tuvākie ir neapmierināti ar samazināto atalgojumu.
Jāatgādina, ka Jaunsardze ir Aizsardzības ministrijas organizēta un vadīta jauniešu interešu izglītības forma, kuras mērķis ir izglītošana valsts aizsardzības jomā, patriotisma, pilsoniskās apziņas, biedriskuma, drošsirdības, fizisko spēju un disciplīnas sekmēšana. Pamet darbu un bērnus Kāds Jaunsardzes instruktors leišmalē Neatkarīgajai izteicās, ka nesenā reorganizācija, izveidojot Rekrutēšanas un jaunsardzes centru, radījusi haosu. Turklāt, samazinot budžetu, nu naudas gandrīz vairs neesot. Rupji lēšot, pašlaik vienam jaunsargam gadā piešķirti apmēram 100 lati. "Instruktoriem vienam uz papīra 70, citam – 600 latu," stāsta instruktors no laukiem, kurš vēlējās saglabāt anonimitāti. Pēc viņa teiktā, daudzviet nodarbības vairs nenotiekot. "Bebros, Pļaviņās bija nopietna Jaunsardze, daudz bērnu, bet instruktoram piedāvāja 70 latu uz papīra, kaut bija solīta pilna likme. Viņš atteicās strādāt. Toties citur maksā 600 latu neatkarīgi no bērnu skaita. Rudenī aizgājis instruktors Ogrē. Problēmas esot arī Vidzemē, ne jau tāpēc, ka bērni negrib, bet tāpēc, ka nenodrošina cilvēkus, kuri viņus māca," apgalvo Neatkarīgās avots. Iepriekš Latvijas novadu jaunsargu vadītāji laikrakstam Latvijas Avīze bija izteikušies, ka dažas pašvaldības var palikt bez jaunsargu kustības. Jaunsardzes patrons Valsts prezidents Valdis Zatlers ir informēts par situāciju un plānojis to pārrunāt ar aizsardzības ministru Imantu Lieģi (PS) nākamās tikšanās laikā, informēja V. Zatlera preses sekretāre Ilze Rassa. Bezdarbs palīdz Neatkarīgā ar Druvi Kleinu runāja, kad viņš vēl nebija oficiāli iecelts par Rekrutēšanas un jaunsardzes centra vadītāju. Majors D. Kleins atzīst, ka Jaunsardzei šogad finansējums ir samazināts vismaz četras reizes, salīdzinot ar iepriekšējo. "Agrāk vienībai deva 1000 latu pasākumu rīkošanai, tagad – 5000 latu visam novadam," atklāj arī Latvijas pierobežas novada instruktors. Viņš dzirdējis par ieceri atjaunot brīvprātīgo kustību. Taču pieredzējušais vīrs apšauba, ka "ar divām rokām vien" kādu būs grūti ieinteresēt sabiedriskajam darbam. D. Kleins nepiekrīt, ka instruktori masveidā aiziet no darba. Daži gadījumi esot, bet situāciju labāku darot bezdarbs. Savs skaidrojums majoram bija arī par to, kā tiek aprēķināts atalgojums instruktoriem. "Es vēl neesmu amatā un to sistēmu nemainu. Mūsu uzdevums – cīnīties par finansējumu," piebilda D. Kleins. Latgalieši nav izlepuši Latgales novada jaunsargu vadītājs Juris Lelis bija gatavs apstiprināt tik vien, ka instruktori darbu nav pametuši. Taču arī latgalieši atzīst, ka jaunsargu vajadzībām līdzekļi ievērojami samazināti. Paredzētās 20 kontaktstundas nedēļā skolās tomēr notiek, un jaunsargu grupas tiek apvienotas. "Latgalē taukainie gadi nekad nav bijuši. Mums 200 latu uz rokas ir laba alga. Grūti ir, bet esam pieticīgi. Un cilvēkiem jau nav citas izvēles," atzīst kāds instruktors. Taupīšot, vairs nerīkojot jaunsargu diennakts pārgājienus, un lūgšot ņemt līdzi pusdienu tiesu, jo apmaksātas ēdināšanas vairs neesot.