Migrantu citadelē būvsezonu vēl tikai gaida

AFGĀŅA PLĀNS. «Lai valdība dod man dokumentus, es strādāšu un maksāšu valdībai nodokļus!» Neatkarīgajai klāsta Džalaludins © F64

13 afgāņi, 38 vjetnamieši, 24 sīrieši pāris nedēļu laikā – pēdējās divas ģimenes tika ievestas vakar. Migrantu straume pāri Latvijas robežai pieņemas spēkā, un robežsargiem knapi pietiek vietas, kur visus Eiropas patvēruma tīkotājus izmitināt. Tikmēr jauno telpu būvniecības process Muceniekos pagaidām notiek uz papīra.

Saskaņā ar vietējo iedzīvotāju negribēto, bet valdības atbalstīto plānu mazajam Mucenieku ciematiņam tuvajā Pierīgā jāpārtop plašā migrantu izmitināšanas, integrēšanas un ieslodzīšanas centrā. Patvēruma lūdzējiem, ar ko mucenieki sadzīvo jau gadiem, tagad piepulcēsies arī noziegušies ārzemnieki, kurus gaida izraidīšana. Viena māja ar betona žogu riņķī būs viņiem, otra robežsargiem, kur strādāt. Vēl trešajā ēkā ar mājvārdu Bundulīši būs dzīvokļi paturētajiem migrantiem, kā arī atsevišķi nodalīts multifunkcionāls centrs Mucenieku pastāvīgo iedzīvotāju izklaidēm un citām vajadzībām. Tā ir kompensācija par viņu viedokļa ignorēšanu. Un vēl te taps jauna katlumāja.

Būvatļauja ar iebildi

Valdība būvdarbiem jau ziemā atvēlēja vairāk nekā 3,4 miljonus eiro, taču dabā nekas daudz uz priekšu nav pavirzījies. Kompānija Arčers vakar vismaz atveda žogu, ko aplikt riņķī iekonservētajai Bundulīšu jaunbūvei, un arī sardziņš ar būdu objektā jau nosēdināts. Pagājušajā nedēļā saņemta būvatļauja, un tagad būvniekiem nekas vairs netraucē pabeigt darbus termiņos līdz nākamā gada sākumam. Savulaik kā daudzdzīvokļu māja celtā, bet nepabeigtā ēka ir rūpīgi iekonservēta un labi saglabājusies.

Savukārt ar kompānijai Skonto būve uzticētajām drupām gan ir problēmas. Uz objekta žoga rakstīts «Patvēruma meklētāju centra kazarmu un štāba konservācija», taču dabā izskatās, ka te lāgā nav ko konservēt. Ķieģeļu mūri ar trūcīgu saistvielu. Nav jābūt dižam būvniecības profesoram, lai secinātu, ka lētāk un vienkāršāk tās drupas būtu nošķūrēt nekā aplipināt riņķī jaunas mājas. Iespējams, te no svara bijis cits apsvērums. Būvatļauju būvniecībai no nulles saņemt ir sarežģītāk nekā esošas ēkas rekonstrukcijai. Lai gan šajā gadījumā arī tas nav vienkārši. Nodrošinājuma aģentūras pārstāve Ieva Rekšņa vēsta, ka pagājušajā nedēļā būvatļauja saņemta arī šim objektam, taču ar iebildi, ka nesošajām konstrukcijām atkārtoti veicama neatkarīga ekspertīze. Tātad jāpārbauda viss, kas no abām ēkām atlicis - pamati un sienas. Tuvāko divu nedēļu laikā aģentūra to cer noorganizēt.

Džalaludina sapnis

Šķībi uz nākamās ieslodzījuma vietas paliekām raugās afgānis Džalaludins. Kā var tik lēni strādāt - dienām ilgi nekas nenotiek. Savā zemē viņš bijis būvfirmas menedžeris. Cēluši ASV armijas vajadzībām barakas un ofisus. Bet tagad viņš jau mēnesi un 20 dienas kopā ar sievu un abiem dēliem atrodas Muceniekos. Detaļas par savas ierašanās apstākļiem viņš nestāsta, bīstas, ka tas varētu kaitēt lietas izskatīšanas procedūrai. Taču galvenais iemesls esot viņa zemē joprojām nerimstošā vardarbība. Pirmajā intervijā imigrācijas inspektors viņam vaicājis, vai ģimenes galamērķis ir Vācija, bet - nē. Viņiem būs laba ikviena Eiropas valsts, tajā skaitā arī Latvija. Lai tikai ļauj palikt: «Lai valdība dod man dokumentus, es strādāšu un maksāšu valdībai nodokļus!» Ar 15 eiro nedēļā izdzīvot esot grūti, savukārt notērēt visus iekrājumus, sēžot te Muceniekos un neko nedarot, Džalaludinam arī negribas.

Muceniekos pašlaik esot sešas afgāņu ģimenes. 13 Afganistānas pilsoņus Kaplavas nodaļas robežsargi aizturēja 22. jūnijā. Tie izteica lūgumu pēc patvēruma. Valsts robežsardzes pārstāve Jevgēnija Pozņaka gan stāsta, ka afgāņiem Latvija parasti nav mērķa valsts un patvērums tiek prasīts vien tādēļ, lai viņi netiktu uzreiz izraidīti. Iespējams, Džalaludina ģimene ir izņēmums, un viņam pat esot zināms gadījums, kad tautietim Latvijā patiešām piešķirts statuss un sniegts patvērums.

Stundu baksta - ēēē, bēē

Noraidījumu afgāņiem gan esot daudz, daudz vairāk. Tikmēr vjetnamieši, kas pulciņiem vien bēguļo pāri mūsu robežai, patvērumu pat neprasa, vienkārši pacietīgi sagaida izraidīšanu. Iespējams, dažiem tas arī ir mērķis - pēc neveiksmīgiem klejojumiem pa Krieviju nokļūt par velti atpakaļ mājās. Latvijā noķertos Latvija arī projām gādā. Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrs Daugavpilī šobrīd esot pilns. Pirmsjāņu brīvdienās uz zaļās robežas ciet paņemti 38 Vjetnamas pilsoņi. Tā kā patvērumu neprasīja, tad paturēti Daugavpilī. Kad būs uzcelta jaunā aizturēšanas vieta, arī šādus avantūristus vedīs uz Muceniekiem.

Vietējie iedzīvotāji ar šādu nākotni, šķiet, jau samierinājušies. Un cilvēki jau arī starp migrantiem dažādi. Cits cenšas, cits it nemaz. Vietējā bodītē pārdevēja pukojas: «Nu ko tu meklē Eiropā, ja nevienu vārdu pateikt nevari - ne angliski, ne krieviski, nekā. Stāv man te un ar pirkstu stundu baksta - ēēē, bēē... vai arī sūta bērnus, kuri vispār neko paskaidrot nevar.» Bet esot arī inteliģenti un patīkami ļaudis - uzreiz varot atšķirt, kuri grib mācīties. Ar tādiem gan prieks tirgoties.



Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais