Daži valsts sekretāri strādā par velti
Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietniece Līga Kļaviņa pērn akciju sabiedrības Reverta padomes priekšsēdētājas vietnieces amatu pildījusi bez atlīdzības, Neatkarīgo informēja KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja Ilze Jurča.
Pētot augstāko ierēdņu - valsts sekretāru un viņu vietnieku - pagājušā gada ienākumus, Neatkarīgā konstatēja ne tikai to, ka vismaz sešiem ierēdņiem ir bijis pat ļoti konkurētspējīgs atalgojums (ap 100 000 eiro gadā), bet arī to, ka FM valsts sekretāres vietniece L. Kļaviņa nav deklarējusi algu par darbu Revertas padomē.
Datu bāze Firmas.lv liecina, ka kopš pagājušā gada 26. jūnija Revertai ir šāda padome: priekšsēdētājs - Bourke Michael Joseph, priekšsēdētāja vietniece - L. Kļaviņa, padomes locekļi - Artūrs Neimanis un Collins Mary Ellen.
Ārvalstnieki nav deklarējuši savus ienākumus. Toties L. Kļaviņas kolēģis - labklājības ministra padomnieks A. Neimanis - ir deklarējis, ka par darbu Revertas padomē ir saņēmis visai ievērojamu «algu» - 20 096,88 eiro jeb aptuveni 3300 eiro mēnesī (cita starpā, šī alga viņam ir lielāka nekā pamatdarbā). Savukārt L. Kļaviņa 2015. gada deklarācijā nav norādījusi atalgojumu par Revertas padomes priekšsēdētāja vietnieces pienākumu pildīšanu. L. Kļaviņa ir deklarējusi šādus ienākumus valsts darbā: «algu» FM - 60 836,57 eiro, «algu» Ziemeļu investīciju bankā - 3635 eiro, «u.c. ienākumus» Attīstības finanšu institūcijā «Altum» - 7362,48 eiro, un «pabalstu» no VSAA - 136,56 eiro.
Šāds atalgojums L. Kļaviņai ļāva ieņemt 6. vietu starp vislabāk atalgotajiem Latvijas valsts ierēdņiem. Toties, ja viņa par darbu Revertas padomē būtu deklarējusi kaut vai tikpat lielu algu kā A. Neimanis, tas viņai ļautu pacelties uz trešo vietu vislabāk atalgoto ierēdņu vidū! Tad viņa atpaliktu tikai no FM valsts sekretāres Baibas Bānes, kura pērn valsts darbā saņēmusi 115 438 eiro, un Satiksmes ministrijas valsts sekretāres vietnieces Džinetas Innusas, kura pērn valsts darbā nopelnījusi 105 600 eiro.
Neatkarīgā vērsās VID un KNAB (joprojām neesot īsti skaidrs, kurai institūcijai jānodarbojas ar valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudi) ar jautājumu, vai augstā amatpersona, aizpildot deklarāciju, nav kļūdījusies un aizmirsusi deklarēt algu Revertā?
Pēc nepilna mēneša no KNAB priekšnieka p.i. I. Jurčas tika saņemta atbilde, ka «L. Kļaviņa AS «Reverta» padomes locekles amatu pilda bez atlīdzības, ievērojot likuma «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» 9. panta piektajā daļā noteiktos ierobežojumus, kas noteic, ka valsts amatpersonai, kura saskaņā ar šā likuma 7. panta piektās daļas 3.2 punktu ieņem amatu kapitālsabiedrībā, kurā valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība ir dalībnieks, aizliegts gūt ienākumus no tās kapitālsabiedrības, kurā valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība ir dalībnieks un kurā valsts amatpersona ieņem attiecīgo amatu.» Tādējādi «L. Kļaviņas darbībās, aizpildot valsts amatpersonas deklarāciju par 2015. gadu (nenorādot ienākumus par AS «Reverta» padomes locekles amata pienākumu pildīšanu), nav konstatējams likuma «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» normu pārkāpums.»
Nu atliek vien mēģināt noskaidrot, piemēram, kā L. Kļaviņa varēja gūt «u. c. ienākumus» no akciju sabiedrības Attīstības finanšu institūcija «Altum», kur viņa ir Finanšu ministrijas pārstāve un padomes priekšsēdētājas vietniece. Tāpat interesanti ir uzzināt, kā šīs pašas kapitālsabiedrības Attīstības finanšu institūcija «Altum» pārējie padomes locekļi - Ekonomikas ministrijas departamenta direktora vietnieks Gatis Sniedziņš un Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Šnore - varējuši šajā kapitālsabiedrībā saņemt «algu» - 5734,20 eiro katrs.
Revertas amatpersonas ir starp visdāsnāk atalgotajām valsts amatpersonām Latvijā (airBaltic šefu Martinu Gausu ar viņa 844 000 gadā gan nepieminēsim). Revertas valdes priekšsēdētāja Solvita Deglava pērn algā saņēmusi 240 269 eiro (20 000 mēnesī), bet vienīgā valdes locekle Ruta Amtmane - «nieka» 160 638 eiro (13 400 mēnesī).