Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) konceptuāli atbalsta ideju par jauna nacionālā kanāla izveidošanu, kurā varētu raidīt vietējās un reģionālās televīzijas (TV).
Pagaidām nacionālā apraide ir tikai Latvijas televīzijas 1. un 7. kanālam, Latvijas Neatkarīgajai televīzijai un TV3. Reģionu kanāla izveide dotu vairākus ieguvumus mazajām TV: tām būtu iespēja ražot vairāk oriģinālraidījumu, un tos redzētu visā Latvijā bezmaksas pakā.
"Reģionālo televīziju vēlme ir būt tā sauktajā sociālajā jeb bezmaksas brīvi pieejamajā pakā," stāsta Latvijas Ziņu kanāla (LZK) galvenais redaktors Andrejs Filipovs. Vairākas vietējās TV jau spērušas pirmo soli un diennakts apraides izmantošanai retranslē LZK veidoto saturu. "Gatavību apvienoties izteikušas lielākās reģionālās TV – Vidzemes (Valmieras), Ventspils, Vidusdaugavas (Jēkabpils), Dzintare (Liepāja), Ogres, Jūrmalas un citas. Tā, piemēram, Vidzemes TV raida ne tikai Valmierā, bet tai ir torņi Madonā, Cēsīs un Limbažos, kas faktiski nozīmē, ka tās ir četras vietējās TV. Katru dienu vietējo TV sagatavotos sižetus mēs izmantojam novadu ziņās. Mums ir diennakts raidlaiks, jo ziņas atkārtojas un visu laiku rotē, nodrošinot raidīšanu visu laiku, nevis vienu vai divas stundas dienā vai pat nedēļā. Televīzijas piepilda ēteru ar savām pārraidēm un pārējā laikā retranslē LZK," skaidro A. Filipovs. "Novados ir tas spēks – informācija. Kurš gan cits, ja ne, piemēram, Dagdas TV ir vietējās komūnas informācijas līderis. Ja uz turieni aizbrauc kāda lielā TV, tā nevar iedziļināties problemātikā tik ļoti, kā to spēj vietējie," ir pārliecināts LZK pārstāvis.
Tam piekrīt arī Valmieras Vidzemes TV valdes priekšsēdētājs Ingemārs Vekteris, kurš norāda, ka faktiski citas izvēles iespējas, kā veidot atsevišķu vienotu kanālu ar pārējām vietējām TV, nav.
Savukārt Lattelecom, kas atbild par jaunās apraides formāta ieviešanu, skaidro: Latvijas apraide ciparu formātā ir iedalīta astoņās apraides zonās. "Esam aprēķinājuši katras apraides zonas cenu, ņemot vērā trīs parametrus – tehnisko jaudu un risinājumus, kas tiek izmantoti, lai nodrošinātu apraidi, teritoriju (platību), kas tiek apraidīta un iedzīvotāju skaitu konkrētajā teritorijā [potenciālo Virszemes TV skatītāju skaitu]," stāsta Lattelecom komercdirektore Kerli Gabriloviča.
Viņa precizē, ka šāds izmaksu sadalījums esot optimāls, jo nebūtu godīgi kopējo apjomu (54 000 latu – šāds apraides tarifs ir gan sabiedriskajiem, gan komerckanāliem) vienkārši izdalīt ar astoņi, jo teritorijās, kur iedzīvotāju skaits ir lielāks, piemēram, Rīgā, un tiek apraidītas ievērojami plašākas teritorijas, TV ir lielākas iespējas gūt ieņēmumus, pārdodot reklāmas, nekā teritorijās ar mazāku iedzīvotāju skaitu un apraides platību.
NRTP priekšsēdētāja vietniece Dace Buceniece Neatkarīgajai apgalvo, ka, visticamāk, līdz marta beigām padome izsludinās konkursu par nacionālās apraides tiesību iegūšanu reģionālo TV satura pārraidīšanai.