Latvijā nav nepieciešamības audzēt ģenētiski modificētus kartupeļus, jo Latvijā netiek ražota tehniskā ciete, bet lopbarībai kartupeļus speciāli neaudzē, biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle.
Kā ziņots, vakar Eiropas Komisija (EK) pieņēma lēmumu atļaut ģenētiski modificēto kartupeļu "Amflora" audzēšanu Eiropas Savienības (ES) teritorijā, ļaujot kartupeļus izmantot lopbarībai un tehniskās cietes ražošanai.
"Latvijā zemnieki speciāli lopbarībai kartupeļus neaudzē, bet izmanto tikai tos kartupeļus, kuri neatbilst pārtikas kartupeļu standartiem, tāpēc nebūtu iemesla sākt audzēt ģenētiski modificētus kartupeļus," teica Kraukle.
Viņa gan atzina, ka teorētiski ir pieļaujama iespējamība, ka kāds no zemniekiem sāk audzēt ģenētiski modificētus kartupeļus realizācijai brīvajā tirgū, taču "diez vai šāda iespēja tiks izmantota".
Arī organizācijas "Zemes draugi" padomes loceklis Jānis Ulme pauda cerību, ka Latvijas lauksaimnieki nesāks audzēt ģenētiski modificētos kartupeļus, jo Latvijā nav pamatojuma, kādēļ tos būtu nepieciešams audzēt, ja mums pašiem ir izcilas vietējās kartupeļu šķirnes.
"Lielākais drauds modificēto kartupeļu audzēšanai ir tas, ka nav iespējams kontrolēt situāciju, lai modificētie kartupeļi nesajauktos ar tradicionālajiem kartupeļiem. Lai arī cik modernas būtu kartupeļu novākšanas iekārtas, nav iespējams izslēgt to, ka pilnīgi visus kartupeļus izraks no zemes, tādējādi pastāv draudi, ka zeme tiks piesārņota un citas kultūras tur audzēt nebūs iespējams," stāstīja Ulme.
Zemkopības ministrija informē, ka pieteikumu, lai saņemtu atļauju ģenētiski modificētu kartupeļu audzēšanai ES teritorijā un pārstrādei tehniskām vajadzībām - papīra, kartona, līmes ražošanai -, kā arī pārstrādes blakusproduktu izmantošanai dzīvnieku barībā, 2003.gadā Zviedrijas kompetentajai institūcijai iesniedza Vācijas ķimikāliju ražošanas kompānija BASF.
Zviedrijas kompetentās iestādes un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes, veicot riska novērtējumu, secināja, ka ģenētiski modificēto kartupeļu audzēšana neapdraud apkārtējo vidi, jo kartupeļi ārpus lauka neizdzīvo un tiem nav savvaļas partneru, ar kuriem varētu savstarpēji apputeksnēties.
Arī Latvijas kompetentā institūcija - Ģenētiski modificēto organismu un jaunās pārtikas padome - 2004.gada 28.jūnijā sniedza savu atzinumu par minēto kartupeļu iespējamiem riska aspektiem. Padome secināja, ka ģenētiski modificēto kartupeļu audzēšana nerada draudus cilvēku un dzīvnieku veselībai, kā arī videi.
ZM skaidro, ka EK lēmums paredz striktus audzēšanas nosacījumus, kas novērsīs kartupeļu palikšanu augsnē pēc ražas novākšanas un nepieļaus to nejaušu izplatīšanos vidē. Ģenētiski modificēto kartupeļu aprite tiks ierobežota, kā arī ir noteikts, ka starp uzņēmumu BASF, potenciālajiem kartupeļu audzētājiem un pārstrādātājiem tiks slēgti līgumi.
Tāpat noteikts, ka pieļaujamā tehniski nenovēršamā robežvērtība ģenētiski modificēto kartupeļu piejaukumam pārtikā ir 0,9%, kas ir tāpat kā citiem ES atļautiem ģenētiski modificētiem organismiem.
BASF kompānija šogad aprīlī plāno uzsākt komerciālu ģenētiski modificētu kartupeļu audzēšanu Čehijā un Vācijā. Kā potenciālās šo kartupeļu audzētājas varētu būt arī Nīderlande un Zviedrija.
Kā ziņots, apstiprinot Vācijas ķīmijas industrijas giganta BASF izstrādāto kartupeļu "Amflora" audzēšanu ES, komisija pirmo reizi 12 gados devusi atļauju ģenētiski modificētu kultūru audzēšanai ES.