Jaunajam VID ģenerāldirektoram piestiprinās uzraugus

Jaunieceltajam VID ģenerāldirektoram plānots piestiprināt ārvalstu konsultantus un pēc likuma grozījumu pieņemšanas viņa darbu uzraudzīs vēl arī «parlamentārās uzraudzības dienests», Neatkarīgajai apstiprināja premjera Māra Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars.

Vakar LTV raidījumā Rīta panorāma M. Kučinskis negaidīti paziņoja, ka jaunieceltā VID vadītāja darbības tiks uzraudzītas pavisam citā līmenī nekā līdz šim: «Mēs ņemsim konsultantus, kas būs viņam blakus. Jau ir likumdošanas iniciatīva, lai būtu parlamentārās uzraudzības dienests blakus.»

Eksperti visu ekspertēs

Lai pārliecinātos, vai premjera teiktais LTV ir pareizi saprasts, Neatkarīgā par plānoto uzraudzību pārvaicāja A. Vaivaram. «Kad tiks atlasīti kandidāti, kuri varētu pretendēt uz šo amatu, tad tiks piesaistīti starptautiskie eksperti, kuri strādās pie kandidātu izvērtēšanas,» teica premjera preses sekretārs un apstiprināja, ka šie eksperti VID vadītājam tiks piestiprināti arī pēc viņa apstiprināšanas amatā.

Savukārt Ministru kabineta preses centrā Neatkarīgā saņēma informāciju, ka šo likumdošanas iniciatīvu patlaban izstrādājot KNAB, kurš to galīgajā variantā valdībā pagaidām vēl neesot iesniedzis.

Šī informācija saskan ar politiskajās aprindās jau kādu laiku neoficiāli runāto, ka VID ģenerāldirektora un citu augstāko VID amatpersonu iecelšanā būtiska loma būs KNAB esošajiem un bijušajiem darbiniekiem.

Prasības - visaugstākās

Ministru kabineta mājaslapā lasāms, ka VID vadītājam jāatbilst šādiem kritērijiem: «Nevainojama reputācija; maģistra grāds, vēlams ekonomikā, finansēs, tiesību zinātnēs vai vadības zinībās: ne mazāk kā trīs gadu darba pieredze vadošā amatā ar vismaz 40 padotajiem darbiniekiem; vēlama darba pieredze valsts pārvaldē; zināšanas un izpratne par Valsts ieņēmumu dienesta darbības jomu; izpratne par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības pamatprincipiem, administratīvo procesu, budžeta plānošanu; angļu valodas zināšanas vismaz B2 līmenī. Otras svešvalodas zināšanas tiks uzskatītas par priekšrocību; teicamas sadarbības, komunikācijas un prezentācijas prasmes; labas stratēģiskās plānošanas prasmes; sistēmiska pieeja jautājumu risināšanā un spēja uztvert un analizēt sarežģītu un liela apjoma informāciju dažādās jomās utt.»

Nedz Valsts kancelejas tiražētājos VID ģenerāldirektora konkursa nosacījumos, nedz arī likumā par VID nekur nav minēts, ka jaunajam vadītājam nāksies strādāt kopsolī ar piestiprinātajiem ārvalstu konsultantiem un citiem uzraugiem.

Konsultanti saņems vairāk

Bet valdība no savas puses VID ģenerāldirektora amata kandidātam piedāvā: «Interesantu un atbildīgu darbu ar starptautiskās sadarbības iespējām; iespēju pilnveidot Valsts ieņēmumu dienestu kā modernu klientorientētu iestādi; atlīdzību līdz 3417 euro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, motivējošu bonusu sistēmu atbilstoši sasniegtajiem darba rezultātiem un veselības apdrošināšanas polisi.»

3417 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas nozīmē, ka «uz rokas» VID ģenerāldirektors saņems aptuveni 2300 eiro, bet viņam nāksies respektēt ārvalstu konsultantu viedo viedokli, kuri par to dienā saņems droši vien tikpat lielu atalgojumu, cik VID vadītājs mēnesī.

Aptaujājot vadošos nodokļu likumdošanas speciālistus un auditorus, Neatkarīgā noskaidroja, ka sevi cienošs auditors 2300 eiro var nopelnīt nedēļā un reizēm pat vienā dienā. Tas nozīmē, ka labam un sevi cienošam speciālistam var nerasties vēlme pieteikties uz VID ģenerāldirektora amatu.

Lai iegūtu kaut kādu salīdzinājumu par algas apmēriem amatpersonām, kuru pamatpienākums ir darbs ar valsts naudu, Neatkarīgā izpētīja triju augstu valsts amatpersonu pagājušā gada deklarācijas. Šo amatpersonu algas ir bijušas no 8500 līdz 11 500 eiro mēnesī, ņemot vērā to, ka ir bijušas iespējas savienot ienesīgus valsts amatus (VID ģenerāldirektoram tādas nebūs), atbildība ir bijusi nesalīdzināmi mazāka nekā VID ģenerāldirektoram, bet korupcijas riski šajos amatos, iespējams, ir zemāki.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičš: alga pamatdarbā - 11 400 eiro mēnesī.

Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne: pamatdarbā - alga 5000 eiro mēnesī, papildu valsts darbā (Rīgas brīvostas valdē u.c. ienākumi) - vēl 4600 eiro mēnesī.

Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš: pamatdarbā - 4400 eiro mēnesī, papildu valsts darbā (air Baltic padomē, Ziemeļu investīciju bankas direktoru padomē u.c. ienākumi) - vēl 4000 eiro mēnesī.