VID darbinieki nojautuši, ka pret iestādi veido "melno" kapmaņu

© F64

Valsts ieņēmuma dienesta (VID) darbinieki jau iepriekš bija pamanījuši, ka saistībā ar VID tiek gatavota "melnā" PR jeb sabiedrisko attiecību kampaņa, izriet no šodien Saeimas tā dēvētās Pretkorupcijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē VID Finanšu policijas pārvaldes direktora Edija Ceipes sacītā.

Ceipe šo domu pauda pēc tam, kad komisijas priekšsēdētājs, "Vienotības" frakcijas deputāts Veiko Spolītis norādīja uz publikācijā "Astoņkājs" lasāmajiem apmelojumiem. "Astoņkājā" izteiktas aizdomas par dažādu amatpersonu iesaisti nelikumīgās darbībās.

Ceipe aģentūrai LETA gan neatklāja, kā tieši izpaužas šī "melnā" kampaņa, norādot, ka tā ir valsts līmeņa ierobežotas pieejamības informācija. Taujāts, vai viens no šīs kampaņas piemēriem ir iepriekš izplatītā anonīmā vēstule par līdzšinējās VID ģenerāldirektores Ināras Pētersones rocību, Finanšu policijas pārvaldes direktors šādu iespēju neizslēdza.

Vaicāts, vai "melnajā" kampaņā redz arī informāciju par VID amatpersonu deklarācijām, Ceipe atbildēja noraidoši, uzsverot, ka tā bija atbilstoša žurnālistu darbība.

Viņš komisijas sēdē skaidroja, ka tad, kad iestāde ir "bez zobiem", tādas reakcijas nav, "bet, kad parādās zobi", tad notiek "brīnumi". Ceipe retoriski vaicāja, kam ir izdevīga šāda situācija.

VID amatpersona norādīja arī uz Ventspils mēra Aivara Lemberga (VL-TB/LNNK) izteikumiem, paužot, ka viņam tiek iedota kāda informācija, ko viņš izplata tālāk. Ceipe norādīja, ka šī informācija tiek "malta tālāk", un vēlreiz taujāja, kam tas ir izdevīgi. No amatpersonas izteikumiem izriet, ka mērķis varētu būt arī VID darba kavēšana, lai pēc reorganizācijas būtu grūtāk atrast vadību, kura atbildīs kritērijam "nevainojama reputācija".

Deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) vaicāja, vai "Astoņkājs" netiek finansēts no organizētās noziedzības naudas. Ceipe gan norādīja, ka nevar to pateikt, jo šo jautājumu vērtē tiesībsargājošās iestādes.

Kā ziņots, VID tiek veikta iestādes reorganizācija un darbinieku rotācija, lai uzlabotu iestādes darbu.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais