Svētku brīvdienās notverti teju simts šoferi reibumā; negadījumos četri bojāgājušie

© Valsts policija

Līgo svētku brīvdienās laikā no 22.jūnija reidos pārbaudīti teju 93 tūkstoši transportlīdzekļu vadītāju, no kuriem 96 pie stūres bija sēdušies alkohola reibumā, vēl trīs – narkotisko vielu ietekmē. Jāatzīmē, ka šajās dienās notikušajos 290 ceļu satiksmes negadījumos dzīvību zaudējuši četri cilvēki, bet 63 – guvuši traumas.

Laika posmā no 22. līdz 26.jūnijam ieskaitot policisti reidos pārbaudījuši 92 719 transportlīdzekļu vadītājus, no kuriem 96 konstatēta alkohola klātbūtne izelpā. Visvairāk iereibušo autovadītāju fiksēti tieši Jāņu dienā - 38. Lai arī neapdomīgo šoferu skaits ir gana liels, tas tomēr ir par 32 gadījumiem mazāk, nekā pērn šajā laikā.

Teju pusē gadījumu, proti 43 šoferiem, fiksēta vismaz 1,5 promiļu liela alkohola koncentrācija izelpā. Tas liecina, ka šie šoferi apzināti sēdušies pie stūres tik stiprā alkohola reibumā, nedomājot ne par savu, ne apkārtējo satiksmes dalībnieku drošību. Vēl vairāk šo pārkāpēju grupu paspilgtina 11 šoferi, kuri tik lielā alkohola reibumā vadījuši transportlīdzekli bez attiecīgas kategorijas vadīšanas apliecības. Tāpat gana stiprā alkohola reibumā konstatēti 13 autovadītāji, kuriem bija no 1,0 līdz 1,5 promilēm.

Kā atzīmē Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis: “Neskatoties uz iepriekšējiem policijas brīdinājumiem par paspirinātu ceļu satiksmes kontroli svētku laikā, kā arī aicinājumiem atturēt tuviniekus sēsties pie stūres reibumā, kā arī pašiem nebraukt, ja iepriekš lietots alkohols, tomēr aizvien ir daļa autovadītāju, kas pret to izturas vieglprātīgi! Par to īpaši liecina Jāņu dienas statistika, kad pēc lustīgi pavadītas Līgo nakts, teju puse šajās dienās konstatēto dzērājšoferu fiksēta tieši 24.jūnijā.”

Savukārt likumā pieļaujamā normā līdz 0,5 promiļu reibumam transportlīdzekli vadījuši 224 šoferi. Lai gan tāda alkohola koncentrācija asinīs autovadītājiem ar attiecīgo stāžu ir pieļaujama, tā tomēr parāda atsevišķu autovadītāju attieksmi pret ceļu satiksmes noteikumiem un drošas satiksmes veidošanu.

Latvijā

Satiksmes ministrija (SM) ir slēpusi Ministru kabinetam patieso "Rail Baltica" projekta izmaksu pieaugumu, to pārrēķinot 2016.gada cenās, lai sadārdzinājums neizskatītos tik liels, teikts dzelzceļa projekta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā, kura vienlaikus aicina izveidot Saeimas apakškomisiju, kas uzraudzīs projekta ieviešanu.

Svarīgākais