BUDŽETA VEIDOŠANA: Iesaka izvērtēt resursu lietderību atsevišķos politikas virzienos

Sociālie partneri valdībai iesaka izvērtēt, cik lietderīgi ir ieguldīt resursus atsevišķos politikas virzienos.

Nacionālās trīspusējās padomes sēdē, uzklausot finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) prezentāciju par nākamā gada valsts budžetu, Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents Mārtiņš Bičevskis teica, ka vēlētos, lai tuvākā gada laikā vairāk uzmanības tiktu veltīts politikas maiņai. "Resursi tiek ieguldīti ne tik ļoti aktuālās un vajadzīgās politikās, no kurām ir politiski grūti atteikties," teica Bičevskis. Tomēr, viņaprāt, šie politikas virzieni ir jāpārskata.

Tam piekrita arī Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), paužot, ka šim jautājumam nopietni jāpievēršas nākamajā gadā, kā arī jāvērtē iespējas papildu resursus gūt nozaru iekšienē. Tāpat viņš rosināja, lai kādā no nākamajām tikšanās reizēm varētu kopīgi apskatīt budžeta izdevumu struktūru.

Arī Reizniece-Ozola norādīja, ka analīze par politikas maiņas virzieniem būtu jāveic, bet, ņemot vērā, ka tas nav īstermiņa jautājums, šogad to bija grūtības padziļināti veikt. Tāpat ministre piekrita, ka politikas maiņa ir saistīta ar sāpīgiem lēmumiem, ko nav iespējams pieņemt dažu mēnešu laikā.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Pēteris Krīgers kritizēja valdību par to, ka netiek pildīti iepriekš pieņemtie noteikumi un likumi, kas saistīti ar valsts budžetu un finansējuma piešķiršanu.

Reizniece-Ozola norādīja, ka Finanšu ministrija gadu no gada piedāvā nozaru ministriem šos likumus pārskatīt atbilstoši budžeta iespējām. Viņasprāt, ja valdība spēs strādāt kā vienota komanda un finansējuma "deķītis" netiks raustīts uz visām pusēm, tad arī nebūs vajadzīgi argumenti par nepildītiem likumiem. "Ja mēs spēsim vienoties par divām prioritātēm, tad būsim spēruši milzīgu soli uz priekšu," teica Reizniece-Ozola.

Arī Latvijas Veselības un sociālo darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris veltīja kritiku valdības plāniem par finansējumu veselības aprūpes nozarei. Viņaprāt, netiek pildīti Eiropas Komisijas ieteikumi, tas ir jautājums par valdības darba kvalitāti kopumā. "Ja premjers saka, ka arī nākamgad būs nepienācīgs finansējums, tad tā ir katastrofa," uzsvēra Keris.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga vērsa valdības uzmanību, ka sociālie partneri rūpīgi seko tam, kā tiek pildīts valdības deklarācijā un rīcības plānā ierakstītais. Nozares arodbiedrība vēlētos, lai tiktu runāts par tām lietām, kas ir noteiktas likumā.

Sociālie partneri uzskata, ka būtu nepieciešams veikt arī kopējo nodokļu ietekmes aprēķinu uz vienu vidusmēra Latvijas iedzīvotāju. Tas būtu noderīgi, kad notiks lemšana par nodokļu paaugstināšanu atsevišķās jomās. Viena no jomām ir nekustamā īpašuma nodoklis, kur iedzīvotājiem nepieciešama skaidrība par to, cik nākotnē būs jāmaksā par savu īpašumu.

Vērtējot līdzšinējo sadarbību ar sociālajiem partneriem, Kučinskis pauda, ka Latvija var būt viens no paraugiem savstarpējā sadarbībā. Arī padomes vadītājs Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitāls Gavrilovs līdzšinējo sadarbību valsts budžeta veidošanā vērtēja kā saskaņotu un pauda cerību, ka arī turpmāk sekos saskaņota rīcība.