LTA: Britu izstāšanās no ES radīs zaudējumus Latvijas eksportētājiem

Ko nozīmē Brexit tirdzniecībā? Protams, ka ietekme uz biznesu būs milzīga. Gandrīz droši var teikt, ka briti vienkāršos prasības pārtikas marķēšanā un mainīs drošuma prasības un iepakojuma standartus, kas vienlaikus ar sterliņu mārciņas vērtības kritumu mazinās to Latvijas uzņēmumu peļņu, kas eksportē pārtiku uz šo valsti. Vienlaikus, vienkāršojot birokrātiskās prasības un atverot darba tirgu lētākam darbaspēkam no Āzijas un Āfrikas, samazināsies administratīvās un darba spēka izmaksas, tādējādi palētinot vietējo preču cenas. Plus vēl iespējamās muitas barjeras, tas viss padarīs eksportu uz Lielbritāniju grūtāku, uzskata Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

Attiecībā par importu un eksportu, galvenās tirdzniecības uzņēmumiem būs tirdzniecības nosacījumu izmaiņas. Lielbritānija 2015.gadā ES veidoja 60% eksporta un 70% importa, tirdzniecībā ar ES nepastāvēja muitas tarifi vai atšķirīgi tehniskie nosacījumi un standarti. Izstājoties no ES, varētu tikt ierobežota Lielbritānijas pieeja Eiropas tirgiem. Pašiem britiem parādīsies problēmas ar starptautiskiem līgumiem, kurus ES risināja visu dalībvalstu vārdā - gan pašreizējos, gan arī nākotnē slēdzamos, piemēram, Transatlantisko tirdzniecības līgumu ar ASV. Šie šķēršļi skars gan pārtikas un nepārtikas preču tirdzniecību, gan profesionālos pakalpojumus. Protams, pozitīvi Lielbritānijai ir tas, ka britu uzņēmumiem parādīsies jaunas iespējas apkalpot iekšzemes pieprasījumu un ražot vairāk vietējam tirgum.

Kopš 1973.gada Lielbritānijas likumdošana un saimnieciskās politikas attīstība pilnībā sakrita ar Eiropas savienības (ES) politiku. Tagad sāksies būtiskas atšķirības, it sevišķi pārtikas apritē. Lauksaimniecība ES līdz 40% ir subsidēta, un Apvienotā karaliste nav pašpietiekama pārtikas apritei - 2015. gadā 40% pārtikas bija importēta, pie tam galvenokārt no Eiropas Savienības. Turpmāk Lielbritānijā pārtikas cenas un pieejamība būs atkarīga no britu patstāvīgās lauksaimniecības politikas un tā, kādas barjeras tiks veidotas pret subsidēto ES pārtiku.

Laikā, kad briti aizver durvis brīvai darbaspēka kustībai no ES, vienlaikus domājams atvērs darba tirgu ārzemniekiem no pārējās pasaules. Līdz ar to Lielbritānijā strādājošos eiropiešus aizstās lētāks darbaspēks no nabadzīgākajām pasaules valstīm. Šobrīd Lielbritānijā ir nodarbināti vairāk kā 3 miljoni dažādu ES valstu iedzīvotāju, kuriem būs jāizlemj par tālāko savu likteni. Protams, jauna darba spēka apmācība prasīs britiem arī krietnus ieguldījumus.

„Mani sarūgtina britu balsojums par izstāšanos no Eiropas Savienības. Lielbritānija bija viena no tām valstīm, kas dibināja Eiropas Savienību, un tāpēc izstāšanās ir arī kā viedoklis par ES attīstību. Britu impērija arī bija viena no tām, kas savulaik būvēja kristīgo civilizāciju un šāda padošanās ir vēl viena iezīme kristīgās civilizācijas norietam. Brexit ir viena no pazīmēm Eiropā esošo un priekšā stāvošo grūtību virknē… Pārlieka ES administrācijas izšķērdība un augstprātība, imigrantu nekontrolēts pieplūdums, nedrošības un noziedzības pieaugums, neatrisinātais Grieķijas parāds… Diemžēl tās visas ir pazīmes kārtējai ekonomiskajai krīzei, kas skars arī Latviju. Pie tam Latvijas valdība to sekmē, pieļaujot tautsaimniecības balstu - tranzīta un finanšu sektora pienesuma iespēju samazināšanu,” situāciju komentē Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.